Dzīve ir lieliska, pat ja es šobrīd to sev pamatīgi sarežģīju. Tas gan sākās jau mazliet pirms šobrīd, bet...
Atkal sākas haoss, nenoteiktība un noteiktība, apbrīna un garlaikotība, skaņas, smaržas, garšas, sajūtas, kaisle un atsalums,... Pasaulē ir tik daudz visa kā, un es nupat nobijos, ka tik maz redzēšu, jutīšu, sadzirdēšu, izdarīšu...
Man ir jāmainās. Uz labo pusi, lai ko tas arī nozīmētu.




Labi, psihaloģiskais terors :)
Tas jau ir pozitīvi, ka darbs virzas uz priekšu. Atliek vien lēnā garā piesist šitā vienu diagrammu pēc otras un no rīta vairs nebūs ar ko cīnīties ;)