Mano ([info]cacoethes) rakstīja,
@ 2008-05-08 22:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
million alih roz
un jūtos ne citādi kā tieši tā
viegls piespiedu prieks ir vienīgais veids kā izdzīvot un savas limbiskās sistēmiņas sinhronizēt ar viņu, kam šāds vilnis ir jābūtība
zinu arī, ka pašpietiekamība ir nedaudz saldeni un skaisti meli, kas lūdzu nenāciet gaismā, jo tas viss tikai tāpēc, lai nepietrūktu elpas un vienam otra
kamēr es it kā iemīlējusies un pavisam mazliet nelaimīga klausos krievu balādes, kamēr fonā skan trula raidījuma hiphopa ritmiņi sēroju par patiesībām, kuras savažo mani ķīlās un gulda uz naglām par sevis nenodošanu
varbūt šis nav mans nopietnākais laiks, i - možit biķ ja sašla suma


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jauna_dzive
2008-05-08 23:03 (saite)
pašpietiekamība ir imagināra. lai cik arī ļoti žēl, pēc tās sāc ilgoties tikai tad, kad ir zaudēts kas nozīmīgs, vai cīnies pret bailēm ļauties.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?