Rolands (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} caalislv) rakstīja,@ 2009-05-30 00:45:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
šīvakara vispārinājums
Savādi kā pāris saules stari dienā,
īpaši mostoties, patīkami iespaido. Dzīve sastāv no nebeidzamām izvēlēm.
Ne vienmēr skaidras, tomēr jāseko intuīcijai. Kādu laciņu nekas nav drukāts,
un tomēr ir sajūta, ka prasās. Šķietami real time drukāšana, un tāda kā sevis izlikšana,
ļauj redzēt lietas skaidrāk. Pēc 7ām dienām paliek gads kopš esmu Londonā.
Mani kā vienmēr ir pretrunas, jo tomēr dižie kalni nav gāzti. Un tomēr nekas jau nestāv uz vietas.
Ir lielā dzīve, ir viss ko gribēju. Ir izvēles brīvība. Un ir iespējas, attiecīgi situācijai,
tā ir tā bottom line, ko novērtēju visvairāk. Iekšēji jūtamas pārmaiņas.
Un tomēr apjausma, ka haļava beigusies arī ir klāt.
Kā man gribētos šobrīd gozēties jūrmalā, malkot aukstu sidriņu un skraidīt apkārt ar fotoaparātu,
čalojot ar cilvēkiem, kas katrs savā veidā man ir tuvi.
Ir savādi sākt apdomāt dzīvi, un plānus gados.
Kopš atceros savu +/- patstāvību un sociālās dzīves sākumu, ir pagājuši jau drīz pieci gadi.
Un lai arī negluži nav tā, ka ir viegli, bet novērtēt mazās lietas arī ir jāmāk.
Zilas debesis ar gubu mākoņiem, saulriets nākot mājās, rīta putni,
kafija, vai patīkama saruna ar kādu svešinieku, kurš ir piedzīvojis ko citādāku kā es.
Lai arī turpu šurpu, tomēr nonāku pie sev pareizajiem secinājumiem.
Sliktāk nekļūst, tikai labāk.
Tā laikam ir jaunības burvība.
Tev tiek ļauts visu sapist, bet ir pietiekami laika,
lai visu mainītu pa 180.
Dzīve tik daudz lietas sakārto pa plauktiņiem,
kamēr vien tava atbilde uz situāciju ir pozitīva.
īpaši mostoties, patīkami iespaido. Dzīve sastāv no nebeidzamām izvēlēm.
Ne vienmēr skaidras, tomēr jāseko intuīcijai. Kādu laciņu nekas nav drukāts,
un tomēr ir sajūta, ka prasās. Šķietami real time drukāšana, un tāda kā sevis izlikšana,
ļauj redzēt lietas skaidrāk. Pēc 7ām dienām paliek gads kopš esmu Londonā.
Mani kā vienmēr ir pretrunas, jo tomēr dižie kalni nav gāzti. Un tomēr nekas jau nestāv uz vietas.
Ir lielā dzīve, ir viss ko gribēju. Ir izvēles brīvība. Un ir iespējas, attiecīgi situācijai,
tā ir tā bottom line, ko novērtēju visvairāk. Iekšēji jūtamas pārmaiņas.
Un tomēr apjausma, ka haļava beigusies arī ir klāt.
Kā man gribētos šobrīd gozēties jūrmalā, malkot aukstu sidriņu un skraidīt apkārt ar fotoaparātu,
čalojot ar cilvēkiem, kas katrs savā veidā man ir tuvi.
Ir savādi sākt apdomāt dzīvi, un plānus gados.
Kopš atceros savu +/- patstāvību un sociālās dzīves sākumu, ir pagājuši jau drīz pieci gadi.
Un lai arī negluži nav tā, ka ir viegli, bet novērtēt mazās lietas arī ir jāmāk.
Zilas debesis ar gubu mākoņiem, saulriets nākot mājās, rīta putni,
kafija, vai patīkama saruna ar kādu svešinieku, kurš ir piedzīvojis ko citādāku kā es.
Lai arī turpu šurpu, tomēr nonāku pie sev pareizajiem secinājumiem.
Sliktāk nekļūst, tikai labāk.
Tā laikam ir jaunības burvība.
Tev tiek ļauts visu sapist, bet ir pietiekami laika,
lai visu mainītu pa 180.
Dzīve tik daudz lietas sakārto pa plauktiņiem,
kamēr vien tava atbilde uz situāciju ir pozitīva.
