Arvien biežāk sāku savā prātā aizmaldīties pārdomās,
par un ap savas šībrīža dzīves rāmjiem.
Brīžiem uznāk iedvesma kautko darīt, kautkur braukt.
Gribas avantūru un piedzīvojumu. Ar vecajās kedās,
noplēstos dzinsos, t-kreklā, mugursomu plecos un fotoaparātu.
Maukt uz kādu skaistu zemi, ķert mirkli. Gribas pateikt,
pie kājas šito pretīgo laiku, es braucu prom. Manī atkal viss dalās divās daļās.
No vienas puses gribas izbaudīt jaunības bezatbildību un bohēmisku dzīvesstilu,
kad ir jādomā tikai par to ko pašam ēst. Nejauši satikti cilvēki,
nepazīstamas vietas. Doties pasaulē kur vien deguns rāda.
Paskatīties kā ir citur. Avantūra un piedzīvojums, jā :)
No otras puses, gribas savu nākotni redzēt kā laimīgu dzīvi šeit Latvijā.
Mašīnu, dzīvokli, hobiju, draugus, darbu, vēlāk arī ģimeni.
Šobrīd mana pasaule aprobežojas ar pavisam ikdienišķiem 11ā tramvaja maršrutiem,
un rutīnā iestrādātām ikdienas gaitām. Pašos pamatos tāpat nekas nemainās.
Viss jau atkal ir tikai manā galvā. Brīžiem uznāk domu un iedvesmas uzplūdi,
un tad arī sanāk aizsapņoties.
Toties es pavisam noteikti zinu, ar kuru sievieti es vēlētos precēties un veidot ģimeni.
Varbūt ne šobrīd, bet zinu..
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: