Mēģinu atradināties no vajadzības pec sabiedrības, bet pa naktīm to kompensēju internetā.

Man patīk pietuvoties cilvēkiem. Patīk iepazīt tos, iedziļināties, saprast, sajust.
Sajust kaut ko tuvu sev, varbūt zināmu dvēseles radniecību.

Un tad tik prāts automātiski sāk būvēt ilūzijas un sapņus. Kā būtu ja būtu..
Es esmu tik naivs, optimistisks, sapņains puika. Dažreiz pats sasmejos no skata spogulī :)

Dzīve izmācīs, bet nevēlos pazaudēt šo puiku sevī.
Bet sirds sitas patīkami strauji :)