Kā kurš cilvēks, kā kura freilene vai biedrs.
Bet tomēr vairākumā, tās klasiskās cacas ir mazliet ierobežotas un tālāk par klasiskajām stereotipu frāzēm netiek. Domāšāna arī diemžēl dažkārt ir iegrožota un kaut ko runāt dziļāk, ir bezjēga, jo nāksies klausīties jau samācītas frāzes, no filmām, grāmatām un citurienes.
Diemžel ir tādas Rasmas, kas bojā priekštatu. Bet Es varu teikt, ka tomēr cik nu man ir bijusi saskarsme, parunāt vairāk vai mazāk, var ar lielāko daļu. TIkai jāatrod pieejam un tēma. Vai arī man apkārtnē apgrozās tās labākās.
Zin, biedr, kad Es iedzeru Es vienmēr saskaros ar to pašu veco lietu, kā monologi un dialogi, uzklausīt vai runāt. Un zini, Es tomēr spēju to vidussceļu iziet, un vairāk klausīties. Kaut gan ir vēlme pateikt visu, kas uz sirds.
Alkohols.,..
Tas mazliet atrauj un parāda.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: