dorotija ([info]c3po) rakstīja,
@ 2006-09-18 00:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
melnbalti strīpainās pasaules dzimšana
Veltījums Lienītei El :]

Uz ielas stāvēja Zebra
Un sita klačiņu tā
Ar kādu melnu Zirgu
No jātniekpolicijas

Zirgs domāja tobrīd tik vienu-
Cik ļoti gan gribētos tam
Iekosties austiņā viņai..

Zebrai patikās dikti
Tā žilbinošais smaids
Un pakavi lakoti melni
Kas klaudzēja iznesībā

Un tad sacīja Zebra-
*Nāc, skriesimies!
Skriesim pret saules rietiem
Un stāsim tik tad
Kad pēdējais gaismas stars
Izdursies cauri mūsu miesām*

Un tā viņi aulekšoja
Saules gaisma bij balta
Viss pārējais remdeni pelēks
Vien viņu acīs mirdzēja
Dzirkstelīte kāda
Kā nojausma blāva
Par sarkano krāsu..

Kad atgriezās Kanādas konstebls Walkers
Viņš manīja tikai ko jancīgu ļoti-
Acīmredzami Zebriņas ēna
Izkususe bija uz ietves
Aiz kvēlās mīlas pret Zirgu
Tur palikušas bij strīpas-
Melns- balts- melns- balts- melns- balts..

DH
18.09.2006
=:0)-O===


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]c3po
2008-06-25 12:12 (saite)
* iezvaigžņotā poēmas daļa ir apsalūti plaķiātiska un patiesībsakot tas ir gabaliņš no Jura Kronberga dzejoļa par Vilku Vienaci*

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?