zināmu iemeslu dēļ es par šo pēdējā laikā aizdomājos gana bieži, bet pie nekāda rezultāta pagaidām nav sanācis nonākt. varbūt man pieredze par īsu vai iztēle par švaku – lai arī aizvien biežāk sāk vilkt uz tādiem, kas gadus 15-20 vecāki, īsti nevaru iedomāties, kā strādātu attiecības. bet varbūt taisnība lietotājam indulgence un nav vērts ij nemaz galvu lauzīt.
un par tām kategorijām runājot, šķiet, ierindotos starp otro grupu un tām, kam instinkti nostrādā. varbūt arī trauma no pagātnes, kas ir ticami, bet aizvien vairāk šķiet, ka tie, kam zem 30, bieži ir pārāk auklējami. ja gribas stabilu vīrieti, kam jau ir skaidra vieta dzīvē un pārgājis jaunuļu maksimālisms, tad gribot negribot skats vēršas citā virzienā, ne uz vienaudžiem.
par izskatu jau arī nav viennozīmīgi – ir tādas, kam patīk arī pēc skata nobriedušāki, ne jau visi, kam 30-40 ir ģīmju kā vecūkšņiem.
trakoti garš komentārs, bet šī man sakrājusies "sāpe".