hello!!!
mani vēl kāds atceras? es cibiņu esmu pavisam aizmirsusi. Ierakos darbā, projektos un attiecībās. Kuram gan ir interesanti lasīt saldas ziņas par lamīgu sievieti, kurai ir fantastisks vīrietis. Nu lūk. Nav vairs. Nonācām pie secinājuma, ka esam izgājuši savu riņķa danci un kļuvuši par draugiem. Šīs ir pirmās attiecības, uz kurām atskatoties neredzu neko sliktu. Parasti jau ir tā, ka izšķiras un tad var zākāt visādiem vārdiem viņus, šoreiz tā nav. Strange feeling. Ir pagājis kāds laiciņš, tiešām laiciņš, pāris dienas. Bet esmu jau apradusi pie domas, ka man viņš būs draugs, pie tam super draugs, šaubos vai mūsu attiecības būs sliktākas kā pirms gada, tieši otrādi. Pozitīvi ne? Pilnīgi riebjas :D

kas notiek tālāk? šķiet esmu mainījusies vai pēc iespējas ātrāk vēlos sadziedēt visas brūces. Ir plāksteris ... pievilcīgs sportists uz šķiršanās robežas. Nekad neesmu satikusi tik tiešu vīrieti... nu redzēsim