Vakarnakts bija jauka. It kā nekas īpašs, bet mana sirdsapziņa darbojas ne pa jokam... Sajūta kā spēlējot divās frontēs, it kā krāpjot, bet no loģikas viedokļa - es tak neko TĀDU nedaru (joprojām iet runa par manām ģeometrijas muļķībām). Mani ne ar vienu nesaista attiecības, tikai draudzība, kuru dažkārt var pārprast, kad iešaujas kāds flirts pa vidu. No Marka puses tas dažkārt ir tik uzkrītoši, ka es nemāku reāgēt, laikam jau nemāku, jo nezinu, ko no viņa vēlos un nezinu vai vispār vēlos, jo blakus ir arī otrs un viņi abi ir debešķīgi, ideāli un vispār... ekhh, es laikam esmu nelabojama. Jā un tas jaukums, ar ko es iesāku, ir sms un zvanu jūra, abi paralēli un abi uztarucas kas un kā ar mani. Jūtos nelāgi, ka man tādi jaukie ir divi.