Man tad ir jautājums - kas īsti ir randiņš?
Tikšanās ar romantisku noskaņu?
Tikšanās, kad viena vai abas personas otrā ir ieinteresēta kā pretējā dzimumā, nevis interesantā sarunu biedrā vai labā draugā?

Man vienkārši šķiet, ka man tādi īsti randiņi nekad nav bijuši. Varbūt tāpēc, ka par svarīgu attiecību pamatakmeni vienmēr esmu uzskatījusi draudzību. Un ar draugu jau īsti uz randiņiem neiet, ar draugu iet vienkārši satikties. Un tas mirklis, kad viens otrā ieskatās, pienāk nemanot. Pēc tam mainās tikai tas, ka jūs arī kopā guļat, staigājat sadevušies rociņās un kaldiniet kopīgus nākotnes plānus. Arī šādas tikšanās laikam vairs nav īsti randiņi :)

Bet vīrietis kā traks var mani aicināt uz kino, es neko TĀDU nepadomāšu, kamēr šams nelīdīs bučoties, nesāks grābstīties, vai nenokomplimentēs tā, ka aiz mulsuma jāģībst nost. Un arī pēc tam viņam būs skaidriem vārdiem jāpasaka, ka es viņam patīku - un kā meitene, nevis draugs :D