Sākam laist iekšā personiskākus ierakstus. Mana dzīve. Khm. Šodien ar savu bijušo draugu sarunājām uz kino kopā aiziet, abiem gribas filmu, bet kompānijas tā īsti nav. Interesanti tā. No sākumā tā attālāk, līdz pierodi, ka viņš tev ir blakus, kad pieņem, ka viņš vairs nav tavs, ka viņš šovakar nebrauks ar tevi mājās, bet aizbrauks kopā ar citu, tad jau var sākt neuztraukties. Lai cik dīvaini nebūtu, es uztraucos, pēc ilga laika satikties ar vīrieti pret ko ir tik siltas jūtas bijušas un censties nedomāt par tām un uztvert kā parastu cilvēku. Cik daudz vajag pieslēgt apziņu, lai netīšos pieskārienus tulkotu kā netīšus pieskārienus nevis ko vairāk, kā tas bijis agrāk... Šķiet Alphabeat ir dziesma, kur ir teikts par svešiniekiem, viens pieskāriens un jūs vairs tādi neesat. Arī mēs veidojam jaunu ķermeņu valodas vārdnīcu no jauna mācoties viens otram pieskarties.