Kā šodien gribētos to skaisto pavasara dienu, kad zied ceriņi pašā plaukumā. Ejot no skolēnu autobusa, es vienmēr apstājos ceļmalā pie ceriņa un ielūkojos, vai tur būs kāda laimīte. Tādas laimītes izdevās atrast daudz un uz mēles kā šodien saglabājusies rūgtenā ceriņzieda garša. Tik daudz sapņu tika ievēlēts.. Bet šodien liekas,ka esmu visas ceriņziedu laimītes izbārstījusi un savām kājām saminusi..