bumbiere_raksta ([info]bumbiere_raksta) rakstīja,
@ 2021-02-03 20:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Un viņš man pastāstīja kā ēda pufīgās rūtotās vafeles ar iebiezināto pienu.. un mēs kopā tā izmēģinājām. Un šovakar es domāju par tām vafelēm un atceros, kā bērnībā mājās dalījām līdzīgās daļās ēdienu. Ka bija tieši piecas sardeles. Tieši piecas bulciņas un ne par kapeiku vairāk. Ka bija tieši piecās daļās sagriezta saldā maize - pīne ar rozīnēm un baltu glazūru. Ka klinģeri dalījām. Ka no skolās mājup nākot dalīju konfektes - katram tieši trīs un ne vairāk, ne mazāk. Tāpat arī šokolāde - katram tieši tik un tik gabaliņi. Un nekāda ēšana pa kluso. Un kad nebija pat maize, bet tik vien kā cepti kartupeļi vai tieši nekas un kabatā vien 20 santīmi, tie tika taupīti, lai nopirktu lētākos tējas cepumus un nestu mājās un atkal dalītu (tā vietā pusdienlaikā varēju nopirkt bulciņu, bet, nē, kaut kas manu bērna sirdi atturēja un tukšums vēderā nebija gana stiprs arguments). Tieši tik cepumi un ne par cepumu vairāk. Protams, bija jau arī laiki, kad nebija jādala cepumi, bet tomēr..

p.s. pēdējā laikā domāju, ka vairs negūstu tādu prieku no našķiem, bet šorīt ielocīju šokolādes magoņu smalkmaizīti ar tik daudz mitrām magonēm, ka visas zobu starpas pilnas. Tā bulciņa ļoti iespējams mainīja manu dienu.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?