"Life is 10% what happens to us and 90% how we react to it"!

Audzinu sevī spēju nedusmoties, īpaši par to, ko nevaru ietekmēt. Dažreiz skaties un domā, ka reakcija uz kaut kādu parādību ir nejēdzīgāka kā pati parādība, vai vismaz tik pat. Tā vietā es cenšos tikai izbrīnīties. Un, nevis ar tādu agresīvu W.T.F???, bet tādu vieglu ...e? Galvenais, pašai nelīst vietās, kur var paraut dusmas, un nekad nesteigties, jo steiga rada haosu, haoss - bezspēcības sajūtu un tā - dusmas. Bet dusmas, kā zināms, ir emocija, kas grauj fizisko veselību.

Nākošā lieta, ko tikko atskārtu ir, ka man neviens nekad nav nopietni nodarijis pāri. Kaut kādu tur nodevību, salauztu sirdi vtml. Tā ir tāda patīkama sajūta to apzināties. Ļoti nomierinoši. Līdzīgi kā tad, kad zini, ka vari atļauties vienmēr teikt taisnību un patiesību.

Nākošā lieta ir, ka es kaut kur pasēju savas mīļās saulesbrilles vakar, labi, ka man ir vēl 14 citas mīļas. Jāpaskatās vēl kabātās...