Es uzskatu, ka bērniem mammas tikai kaitē. Ideālā gadijumā par bērnu kopš dzimšanas rūpējās laba, profesionāla aukle, visi vienojās par audzināšanas programmu un idejisko ievirzienu, mamma figurē blakus, bet ar mēru. Mamma nekrīt uz nerviem bērniem un bērni - mammai. Abi - tētis un mamma toties vienmēr ir emocionāli pieejami. Tad, kad es novēroju to ņemtni bezaukļu režīmā - es vienkārši nesaprotu. Can`t relate, tā teikt. Un godīgi sakot, man prakse, ka bērni vecākus kādreiz uzrunāja uz "jūs", liekas ļoti pareiza.