labi tagad ļoti ātri ierakstīšu to, ka nejaušības joprojām ir ar mani.

bet tādas labās nejaušības, tādas, kas nekad  neļauj zināt kā beigsies vakars

konkēti par šo gadījumu - viss sākās ar to, ka  es neko ļaunu nenojaušot gāju atdot paulai makaronus, bet  beigu beigās viss beidzās ar visnotaļ aktīvu dejošanu bijušā skolotāja un mistiska vācieša kompānijā, pietam viens no viņiem vairākas reizes mēģināja mani pielauzt atliekties šādi http://www.sundaypaper.com/Portals/0/2008/091408/couple-dancing-by-Yanik-Cha.jpg

  vispār ar tiem jaunajiem skolotājiem ir tāpat kā ar bitēm.

nu no rīta vēl spēlējām kaut kādas galda spēles nē bet citādākas kaut kādas spēles, vispār ļoti interesanti kā vakars var izvērsties.

kad esmu šo ierakstu veikusi, skrienu pie līvas

un pašās beigās man ir jāpieraksta, ka es ļoti mīlu savus kaķus.