kuš kuš
ir taču labi, nudien ir labi 
ir labi aizbraukt un ir labi atgriezties mājās
esam kaut kādas sasodīti kulturālas meitenes
nopietni
un starpcitu - itālija nav mana mīļākā vieta uz šīs pasaules
bet mums gāja labi  - pāris  dienas venēcijas labirintos un tu atrodi gan pekli gan elli gan centra perēkli, toties vienā naktī  arbūzs mūs aizveda  pa taisno pie piedzīvojumiem līdz pat rītam
 un tu skrien un tu meklē un tu smejies un tu krīti un tu maldies  atkal smejies un joprojām deldē zoles cik ātri vien māki
tie labirinti,  vienā brīdī tu nesaproti kurš no visiem ir minotaurs

 visi salipuši vai nu kopā vai ar krēsliem
nogurums un bidē  vienā istabā,  guļot nespārdies
bet galvenais, ko principā es gribēju teikt ir tas, ka vienu dienu es sagaidīšu savu kompāniju un notīšos uz ilgāku laiciņu vienkārši tāpēc ka kāpēc beidzas ar cē
 jo man tā gribas jo man tā patīk un tā tālāk

gondolās mūs tomēr neievilka, policija piereģistrēja un pases atdeva
turpmāk uz ielas ieraugot simpātisku čali es sākšu klakšķināt un teikšu smuks puika smuks puika
runāsim par latviešu svētkiem un grāmatām

smieklīgi
valentīna dusmosies par piciņām
par bienāli runājot mans favorīts laikam bija ullas von brandenburgas vidjiks  singspiel, kas ir vienkārši supergaršīgs, diemžēl internetā es viņu neatradu, bet gan jau... es vismaz paļaujos un karību jūras pirātiem

kas vēl ir būtisks - būtisks ir tas, ka es esmu atpestīta
un tas ir LABI