tikko!
tieši pirms pāris sekundēm
kaut kas man galvā sadrupa un atkal jebkura apziņa tiek piezemēta.

bet tas ir tik dīvaini noķert un sajust konkrēti mirkli, kad atkal izmainās tava attieksme pret pasauli
kad normāli, kas domāts "labi" kļūst par normāli - "vairs nav labi"

es lidinos kaut kur pilnīgi ārpus lietām uz kurām man vajadzētu koncentrēties
un lai gan teorētiski man ir vairāk brīva laika, kā agrāk
man nav laika nemaz un nekam

bezmiegs nožmiegs 2

otrais cēliens
ir pagājis gads

man ir sākusies kaut kāda alerģija

stulbi, ka es pat vairs zeltu nevaru nēsāt nu kaut vai gredzenu

vispār man ir bail, ka es pazaudēšu savu spēju saplānot laiku tā, ka var paspēt visu

vēl man ir šausmīgi daudz jādara

slinkums dzīvot jau ir pieradums

lēnam
ļoti lēnām
bet es cenšos