jūs mani varētu apskaust par visām manām atmiņām, kuras glabājas atvilktnē ar zīmīti "labās"

un ziniet, kāpēc... tāpēc, ka tās nav tikai atmiņas tās ir  kā atmiņsajūtas

es varu apsēsties kaut kur pie loga, pie balkona... es varu paņemt rokās krūzi ar siltu tēju. es varu sēdēt un stundām ilgi atcerēties. rakņāties pa bilžu kastēm, pa atmiņu atvilknēm.

jūs mani varat apskaust arī par redzes atmiņu... es spēju redzēt atkal un atkal, redzēt sejas, smaidus, acis, sajūtas, kustības

tas ir dzīvi... ?!

un jūs mani varat apskaust par cilvēkiem, kuri ir radījuši šīs atmiņas

jā daļa protams ir mani pametusi, bet pārbaudītās vērtības nepamet, nepazūd 

un man ir tāds gara stāvoklis nu tāds domīgs

domnīca

tikko atcerējos...