Man šķiet, ka veselības aprūpes iestādēs nodarbināto vidū mūsu valstī ir īpaši liels pasīvi agresīvu tantu īpatsvars. Un interesanti, kā es šodien novēroju, ka mēdz būt tā - ja apkalpojamā persona pati ir tāda bičfeisīga un ne īpaši laipna, tad pretī esošā tante pat ir laipināka nekā pret cilvēku, kas būs tāds pieklājīgs, smaidīgs. Šo tantu psiholoģijā laikam ir tā, ka tie laipnie, jaukie ir tādi vārguļi, kas ar savu pajolīgo (pieklājīgo/cieņpilno) attieksmi signalizē, ka ir safe uz viņiem patripot savu "esmu-dzīvē-vīlusies-vīrs-mans-kretīns-gribu-kādu-pazemot" noskaņojumu. Jo liekas, ka šajās psihēs šādi cilvēki tiek automātiski ieskaitīti kaut kādā vājo kārtā. Es nezinu, es tikai spekulēju. Bet nu bāc, bičfeisības republika.