brokaats' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 6 most recent journal entries recorded in brokaats' LiveJournal:

    Monday, June 6th, 2022
    10:04 am
    ieraksts par mentālo veselību
    man šķiet, ka ar personības traucējumiem vai cita veida mentālajām problēmām vissliktāk ir tikmēr, kamēr tie nav apzināti vai diagnosticēti, jo to laiku cilvēks pavada, spēcīgi ticot savai traucētajai vai pat smagi kropļotajai realitātes uztverei, reaģējot uz to pašdestruktīvos veidos. pēc tam, kad problēma ir noteikta un pieņemta, kaut kas var manīties un kaut ko var mainīt, lai gan bieži vien tikai tad, ja tiek izmantots gribas elements, jo dažkārt zāles var tikai kādu brīdi palīdzēt novērst simptomus, bet uztvere un domāšanas mehānismi ir jāmaina pašam, dienu no dienas, feilojot, ejot tālāk. informācija par patieso mentālās veselības ainu un galvenais - spēja to pieņemt, nevis iet puspieņemšanas vai noliegšanas ceļu, ciešanas mazina vai, ja sākotnēji vēl nē, vismaz piešķir tām jēgu. saproti, ka nevari uzticēties visām savām emocijām un impulsiem, kā arī pasaules redzējumam. varbūt arī saproti kaut kādus anestezējošus melus par sevi un citiem, ar kuriem ilgu laiku esi dzīvojis. varbūt atkrīt pārliecība, ka tevi dara nelaimīgu tieši tas otrs cilvēks vai pagātne, vai apstākļi, vai arī, ka neirotiski hipohondriska uzvedība tevi glābs no nāves, vai ka tu nevari nonākt sevī mierīgā vietā bez vielām, lai gan pa īstam pat ar tām nekur neesi ticis.
    būtībā tas, ko vēlos teikt, ir, ka jūtos pateicīgs, ka te un tagad cilvēkam ir iespēja uzzināt, kā viņš vismaz var virzīties uz jēdzīgu palīdzēšanu sev. nekad nav par vēlu zaudēt ilūzijas un aklumu par sevi un pasauli, pat ja tas ir sāpīgi, jo jāfeiso realitāte un pārmaiņas nerodas no palikšanas pagātnes cēloņu izpētē. atbrīvoties no akluma, mācīties būt ar sevi un pasauli jaunā veidā, bez attaisnojumiem un atbildības novelšanas, pat ja vēl īsti nezinu, ko darīt, lai ietu uz priekšu, ir svarīgākais, ko es tagad vēlos, un, godīgi sakot, man ir bail, ka es varētu atkrist atpakaļ tajā akluma zonā, kurā pavadīju tik daudz laika. lai šī būtu grūta vasara, vientuļa vai trauksmaina vasara, bet es gribu strādāt ar to, ko es par sevi esmu sapratis. mainīties. un man šķiet, lai tas notiktu, tas sev ir jāaktualizē katru dienu. katru dienu.
    Saturday, May 14th, 2022
    9:01 am
    kāds bija jūsu ceļš, lai izkāptu no sava upura tripa? lai mainītu domāšanu un vairs neskatītos uz sevi un pasauli no upura perspektīvas?
    Tuesday, October 26th, 2021
    7:12 am
    pie manis gribēja nākt stulbas domas vai arī es tās gribēju domāt, viss viens. viņas nostaigāja garām, aicināja mani doties kopā ar viņām ciemos pie bailēm, parušināties neauglīgajā bažu dobē, kur var atrast tikai trauksmi un nedrošību, un krampjainus, bezjēdzīgus centienus gūt kontroli pār to, ko pēc definīcijas nav iespējams kontrolēt. es mazliet paskatījos uz to visu, paspēru viņām līdzi pāris soļus, bet neturpināju - aizgāju vingrot. tagad laižu vannā ūdeni un esmu spējīgs redzēt, ka man bija izvēle un es izvēlējos, ko domāt un ko darīt. šobrīd es vienkārši pasaku paldies.
    Sunday, September 26th, 2021
    10:09 pm
    man šķiet, ka šī ir valsts, kurā alkoholisms ir normalizēts tik ļoti, ka tai paaudzei, kurai ir 30+, ir milzīgas iespējas pamazām nodzerties, pat neapjēdzot, ka tas notiek.
    Tuesday, August 10th, 2021
    7:59 am
    Turpināt meklēt glābēju/mammiņu/tēti/brīnumdari princi/princesi katrā nākamajā satiktajā cilvēkā un tad dusmoties, ka viņi tomēr tevi negrib glābt, bet izvēlas glābt sevi.
    Tad vēl ir tā uzvedību turpināšana gadiem ilgi, ejot uz vienām un tām pašām vietām un pavadot laiku ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, un darot vienas un tās pašas lietas (dzert, gudri muldēt, ironizēt utt.) un cerot, ka kaut kas pats no sevis mainīsies.
    Daudzveidīgā un nemainīgā zaņķības seja
    es tevi redzu iezogamies spogulī.
    Wednesday, July 21st, 2021
    5:35 pm
    Šī vasara rīgas centrā rada ieslodzījuma sajūtu.
About Sviesta Ciba