pie manis gribēja nākt stulbas domas vai arī es tās gribēju domāt, viss viens. viņas nostaigāja garām, aicināja mani doties kopā ar viņām ciemos pie bailēm, parušināties neauglīgajā bažu dobē, kur var atrast tikai trauksmi un nedrošību, un krampjainus, bezjēdzīgus centienus gūt kontroli pār to, ko pēc definīcijas nav iespējams kontrolēt. es mazliet paskatījos uz to visu, paspēru viņām līdzi pāris soļus, bet neturpināju - aizgāju vingrot. tagad laižu vannā ūdeni un esmu spējīgs redzēt, ka man bija izvēle un es izvēlējos, ko domāt un ko darīt. šobrīd es vienkārši pasaku paldies.