kuram vispār ienāca prātā šī izcili muļķīgā ideja, ka es varētu pārnakšņot pie māsas? un kur man bija prāts piekrist? viss jau bija labi. divas samērā labas filmas, saturīgas sarunas, puspudele laba sarkanvīna un tad būtu jāseko miegam. bet kas notiek? ar novēlošanos pamanu/atceros ("atceros", jo pie māsas esmu reta viešņa), ka šajā mājā mīt sasodīts kaķis. sākas grandioza alerģija un nevaru aizmigt līdz pulkstens četriem, kad izmisumā ķeros pie, ledusskapī atrastas, baltvīna pudeles puses (ar naivu cerību, ka tādejādi spēšu aizmigt šajā kaķa spalvu apsēstajā miteklī). bet tātad. sēžot āgenskalna priežu daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā ar šo vīna pudeli un brīnišķo camel paciņu, saprotu, ka tā ir mana vienīgā sabiedrība ne tikai šajā brīdī, bet pastāvīgi. vīnu gan bieži aizstāj kafija vai tēja. bet tam nav tik liela nozīme. svarīgāks šķita neatbildamais jautājums "pie kā gan tas novedīs?" varbūt tamdēļ, ka ir jau atbildēts. varbūt, dēļ prastas ziņkārības.