es reiz pazinu meiteni, kura vienmēr teica, ka viņa vēlētos, lai viņai kāds velta tādus vārdus, kādi ir baložu pilnu pagalmu dziesmā "katru minūti". viņa satika vīrieti. meitenei bija sešpadsmit gadi, bet viņam bija četrdesmit septiņi. viņa palika grūta, viņš aizmuka pie bijušās sievas. tagad meitenei ir divdesmit trīs gadi, viņas brīnumam nākamnedēļ paliks seši gadi. es esmu mazās konfekšu mīles krustmāte. meitene, kuru reiz es pazinu, sieviete, par kuru viņa pārvērtusies, manā skatījumā ir apbrīnas vērta, jo viņa izturēja daudz savā dzīvē. un turās joprojām.
mana galvenā problēma ir tāda- ko lai uzdāvina tam cilvēkbērnam? (izdoma ir mirusi manī.)

piebilde: savus ierosinājumus lūdzu iesniegt līdz otrdienas pulkst. 18:00