māsai ir draudzene, kura man reiz stāstīja, ka viņai nepatīk lasīt. iemesls: kad viņa lasa grāmatas pirmo pusi, tad viss ir kārtībā- grāmata laba, lasīt to baudījums. toties kad grāmata pusē un jālasa tālāk, viņai kļūstot skumji un esot žēl, ka drīz tā būs izlasīta. nebūs vairs šīs labās grāmatas- tā būs jau pagātnē.
es teicu, ka kaut arī tiks izlasīta šī viena grāmata būs vēl citas, izcilas grāmatas. viņa it kā piekrita, bet piebilda, ka viņu tas nemierina un lasīt viņai ir "bēdīgi".


šodien man ir tīra istaba un klusums.