mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. jāj un jāj, un neapstājas- zemes virsū nav tai mājas..
reiz sen senos laikos dzīvoja cilvēks. to sauca par gūgu. gūgam patika raudzīties uz mēnesi. viņš mīlēja mēnesi un mēness mīlēja gūgu. tie abi bija kā roka ar cimdu. kādu dienu gūga iegādājās jaunu stereo iekārtu. klausījas dienu un nakti bjorku. sušķīgi iznāca- mēness tika aizmirsts.
mēness visādīgi pucējas. i pie friziera bija, i nagus uzlakoja (pat kāju), bet gūgu tas neinteresēja. tas tik sēdēja mājās, grauza maizes čipšus un klausījās bjorku.
tā pagāja gads. mēnesim bija nepresija. tas nespīdēja vairs tik spoži, bieži čurāja (uz nervu pamata) un ielaidās sakarā ar autobusa šoferi vaļu. mēness nebija laimīgs.
gūga atkal sāka valkāt salātzaļus džemperus un.. uztaisīja pašnāvību.

arlabunakti!