![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu tad tā, Dakter! Es esmu verī bōring person, ja, es tā padomāju, un sāji man tie ieraksti. Šite, Dakterkungs, es varu uzskaitīt visu, ko nedaru, gari:
Nevaru sniegt regulārus reportus par daiļajām mākslām. Atšķiru Baušķenieku no Bērziņa. Dažreiz.
Nedejoju ne stepu, ne valsi, ne sambu. Dažreiz dejoju pa galdiem, kad... nu labi.
Nedziedu publiski ne korī, ne viena pati. Dziedu tikai virtuvē pie plīts vai dušā. Nujā. Bet tā jau varētu būt laba īpašība, jo latviešu tautai jau ir pārmērīgi daudz to dziedātāju.
Nelasu žurnāļus, tikai „Ilustrēto Zinātni” un ”Sporta Avīzi”. Un tad pa retam iepazīstos ar sievišķi rakstošo presi, kad sēžu rindā pie kāda otolaringologa, piemēram.
Par vīriešiem arī neko nevaru stāstīt. Viņi visi vēl ir dzīvi un tad jau man varētu sanākt darīšana ar viņu advokātiem.
Jā, un vēl es tik tikko spēju izsekot līdzi izmaiņām ministru kabinetos Latvijas Republikā. Bet es zinu, kas ir prezidents.
Jaunākās filmas arī skatos reti, es pēdīgo noskatījos bērnu filmu „Nejaukais es” un tad vēl par Poteru. Nu ļoti smuki viņi tur teleportējās, es jums pateikšu.
Tā kā es negribu te tagad tā uz vietas par savām dvēsles kolīzijām, es labāk varu vienu filmas apskatu sniegt ar mokām.
Nu tad tā: vakar televīzoros rādīja filmu par Robinu Hudu no Tā Kunga 1991. gada, kura bija vēl nejēdzīgāka par krievu muzikālo robingudu, jo tajā otrajā vismaz jautro vīru draudze uzvilka kādu peršu un uzrāva pa dancim. Šitajā gan bija filmējusies Uma Tūrmane, kas bija dikti smuka tai erzacviduslaiku kostīmā, bet pats Robinhuds sazinkāpēc izskatījās kā 80-to gadu vācu pornozvaigzne. Un kas tā par valodu tiem varoņim, koa, un kas par laika skaitīšanu? Mariannas tēvocs saka - Nē, tev jāprec sers Mailzs jau 7. decembrī, kur viņam tak vajadzēja runāt kaut viduslaiku žargona adaptētajā pidžinversijā: -Trejas dienas pēc Sv. Hieronīma mises tu iziesi pie gaišā bruņenieka no Dieva Žēlastības, sera Mailza. Un tajā vietā, kur Robinhuds pēc tieša trāpījuma mietā (ar bultu, ja) saka, ka viss spēks ir vidējā pirkstā, un ne tikai stāsta, bet arī rāda, es no kauna aizgāju dzert tēju. Nu kaučkādi pliekani tie joki viņiem bija, zinies. Šuriks pulka labāks. Un tad man kļuva pavisam garlaicīgi no tās vodeviļas un es aizgāju gulēt. Un nodomāju, ka kaut kāds progress kopš tā 1991. gada kinematogrāfā tomēr ir sasniegts.
Trīs acis par Tūrmani.
Nevaru sniegt regulārus reportus par daiļajām mākslām. Atšķiru Baušķenieku no Bērziņa. Dažreiz.
Nedejoju ne stepu, ne valsi, ne sambu. Dažreiz dejoju pa galdiem, kad... nu labi.
Nedziedu publiski ne korī, ne viena pati. Dziedu tikai virtuvē pie plīts vai dušā. Nujā. Bet tā jau varētu būt laba īpašība, jo latviešu tautai jau ir pārmērīgi daudz to dziedātāju.
Nelasu žurnāļus, tikai „Ilustrēto Zinātni” un ”Sporta Avīzi”. Un tad pa retam iepazīstos ar sievišķi rakstošo presi, kad sēžu rindā pie kāda otolaringologa, piemēram.
Par vīriešiem arī neko nevaru stāstīt. Viņi visi vēl ir dzīvi un tad jau man varētu sanākt darīšana ar viņu advokātiem.
Jā, un vēl es tik tikko spēju izsekot līdzi izmaiņām ministru kabinetos Latvijas Republikā. Bet es zinu, kas ir prezidents.
Jaunākās filmas arī skatos reti, es pēdīgo noskatījos bērnu filmu „Nejaukais es” un tad vēl par Poteru. Nu ļoti smuki viņi tur teleportējās, es jums pateikšu.
Tā kā es negribu te tagad tā uz vietas par savām dvēsles kolīzijām, es labāk varu vienu filmas apskatu sniegt ar mokām.
Nu tad tā: vakar televīzoros rādīja filmu par Robinu Hudu no Tā Kunga 1991. gada, kura bija vēl nejēdzīgāka par krievu muzikālo robingudu, jo tajā otrajā vismaz jautro vīru draudze uzvilka kādu peršu un uzrāva pa dancim. Šitajā gan bija filmējusies Uma Tūrmane, kas bija dikti smuka tai erzacviduslaiku kostīmā, bet pats Robinhuds sazinkāpēc izskatījās kā 80-to gadu vācu pornozvaigzne. Un kas tā par valodu tiem varoņim, koa, un kas par laika skaitīšanu? Mariannas tēvocs saka - Nē, tev jāprec sers Mailzs jau 7. decembrī, kur viņam tak vajadzēja runāt kaut viduslaiku žargona adaptētajā pidžinversijā: -Trejas dienas pēc Sv. Hieronīma mises tu iziesi pie gaišā bruņenieka no Dieva Žēlastības, sera Mailza. Un tajā vietā, kur Robinhuds pēc tieša trāpījuma mietā (ar bultu, ja) saka, ka viss spēks ir vidējā pirkstā, un ne tikai stāsta, bet arī rāda, es no kauna aizgāju dzert tēju. Nu kaučkādi pliekani tie joki viņiem bija, zinies. Šuriks pulka labāks. Un tad man kļuva pavisam garlaicīgi no tās vodeviļas un es aizgāju gulēt. Un nodomāju, ka kaut kāds progress kopš tā 1991. gada kinematogrāfā tomēr ir sasniegts.
Trīs acis par Tūrmani.
Wīiiii, viņam ir mājas lapa http://www.michael-praed.com/cv.htm
Un viņš bija tik skaists! Ak!
Ar valodu arī tur bija misēklis. Mazais Džons vienā sērijā uzturēja small talk un teica, ka Robins devies uz kādu tur vietu EKSPEDĪCIJĀ.
no otras puses, ja jau tu zini kā tieši "izskatījās kā 80-to gadu vācu pornozvaigzne", tad varbūt tev tēju nebija jāiet dzert arī pie vidējā pirksta jociņiem.
kaut kas neklapē ar vienu vārdu sakot.