![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
1937. gadā piedzima Boriss Borisovičs Jegorovs, kas kļuva par pirmo ārstu kosmosā kā Voskhod 1 apkalpes loceklis.
Božena Chodunska savukārt 1997. gadā apbērnojas, un pēc ilgas un grūtas cīņas piedzimst Meita I Līžbeta Chodunska, jau no pirmajām savas Zemes dzīves minūtēm izrādot savu saticīgo un piemīlīgo raksturu pikti bļaujot. Vēlāk aizmidzis šis piemīlīgais bērns izskatās gluži vai vieds ar savām garajām melnajām skropstam un garajiem melnajiem matu kušķīšiem uz ausu galiņiem. Kā būtne, kura ieradusies no kādas citas, daudz labākas pasaules. Romantiskais iespaids gan tiek izjaukts pēc pirmās autiņos ieliktās kakas.
Piezīme: Līžbetas māmuļai pa tam izdodas elegants flirts ar procesu koordinējošo dakteri, kuram ēe... jāuzliek dažas diskrētas šuves. Uz koķetu lūgumu sašūt jo daiļi, aiz tam, ka tak vēl filmās gribas uzņemties, dakters daiļšuvējs viegli attrauc, ka viņam sievieši dzīvē esot tik daudz pāri nodarījuši, ka (citējot) : "Es jums aizšūšu pavisam visu ciet. atstāšu tikai, kur pačurāt". Draudus dakters gan neizpilda, toties paciente no tā brīža pārvēršas Sievietē ar Rētu un kompensācijai vēnā dabūn trankvilizatoru, kura ietekmē redz brīnišķīgu sapni - visi darbojošies personāži, ieskaitot pašu, ir pūkaini, dažādu formu plīša spilveni, šizodēliski kliedzošās krāsās un atrodas spilgtas elektriskās gaismas pielietā, tikpat pūkainā un krāsainā plīša tunelī. Sapni pavada visaptveroša laimes sajūta, un, mostoties no ķīmiskā miedziņa, jaunizceptās mātes pirmie vārdi ir: "Ko viņš man iedeva? Es gribu tur atpakaļ! "
A Tev tas šuvējs tāds paskarbs bija gadījies. Es laikam apraudātos.