Božena Chodunska

Ābolu stāsts

bozena

11/29/20 06:53 pm

Jau vairākus gadus stāsts "Mēs novācām ābolus no koka, smuki salikām kastītē/s, nolikām verandā/pagrabā/garāžā (Rīgā, draugi, Rīgas garāžā!)..." beidzas ar vārdiem "..., kur tos apēda žurka/ūdensžurkas/pele/ pele ar ģimeni".
Šis gads nebija nu...izņēmums.

Ko mēs teicām, jūs gribēsiet zināt, ieraugot postījumu.
Man liekas, mēs teicām kaut ko ļoti, ļoti skarbu, kas sastāvēja no vairākiem vārdiem, dažādās mums zināmās valodās.
Es nerakstīšu, ko tieši mēs teicām, tagad jau nevar zināt, pa taisno Mātes Kompānijai kaut kur Ārzemēs kāds noziņos Audzinātāj, bet Božena teica "p....".

• Tu saki?
• Raksti droši

• kramers

  11/29/20 07:04 pm

  

  p..eles?

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    11/29/20 07:09 pm

    

    Jā! Peles p.peles! :D

    • Reply
    • Parent

  • tvarj

    11/29/20 07:11 pm

    

    piu piu!

    • Reply
    • Parent

• lavendera

  11/29/20 07:23 pm

  

  Jūs vēl neesat piedzīvojuši nākamo līmeni.
  Spānijas kailgliemeži.

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    11/29/20 08:14 pm

    

    Nu tur var palīdzēt tikai napalms un bazukas, kā saprotu.

    • Reply
    • Parent

• dunduks

  11/29/20 10:25 pm

  

  Mums rajonā ieviesusies kārtīga caunu famīlija, līdz ar ko šis ir pirmais gads, kad peļu nav. Vispār nav.

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    11/29/20 11:17 pm

    

    Par ko man škrobe - caunas arī ir. Bet ne ko vairāk kā pietaisīt uz lievenīša viņas laikam nevīžo.

    • Reply
    • Parent