![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Skapī atradās 1985. gada izdevums krievu valodā, kas, aptuveni tulkojot, saucas "Padomi saimniecēm. Ēdieni no savvaļā augošiem augiem".
Gandrīz kā no Harija Potera.
Tā pat nav grāmata, bet krāsainu kartiņu komplekts ar auga aprakstu un receptēm četrām personām.
Tā kā, ja vēlaties pagatavot puplakšu sakņu biezeni, sautētas jaunās vilkvāles ar kartupeļiem, bultenes (šitās-Sagittaria sagitifolia) sakņu putru, zirgskābeņu sacepumu vai sautētas gārsas ar kartupeļiem, es varu jums palīdzēt. (Bulteņu un puplakšu sakneņus jārok pašiem, kas nav grūts uzdevums, jo ūdenstilpnes nav diezko aizsalušas.)
Nemaz nerunājot par dadžu lapu vai maura retēja zupām (balandu jau katris iedomāsies izvārīt) vai pieneņu salātiem, nātru plāceņiem un zaķkāpostu dzērienu (zkpstu dzira sanāk smuki rozā!).
Bet, ja tā padomā, ar ko šie sliktāki par lielveikala desām.
Un vecmāmuļas Elžbetes māsa Oldziņstanta bija Sibīrijā, un viņa bija stāstījusi manai māmuļai, ka tai vietā, kur tieši viņiem šis kūrorts bijis, ļaudis jau bez tā visa bijuši stipri nabadzīgi un ēduši visu, ko var sarakt. Oldziņs tanta bija veca kaucmindiete un bija dažas savas iemaņas ierādījusi lokālajām saimniecēm, tādejādi puplakšu biezeņu receptes dabūjušas nelielu buržuāziskās Latvijas garšu.
Lūk, audzēšu nātres gar žogmalu vasarā.
Drausmīgi sagribējās nātru zupu...
Gandrīz kā no Harija Potera.
Tā pat nav grāmata, bet krāsainu kartiņu komplekts ar auga aprakstu un receptēm četrām personām.
Tā kā, ja vēlaties pagatavot puplakšu sakņu biezeni, sautētas jaunās vilkvāles ar kartupeļiem, bultenes (šitās-Sagittaria sagitifolia) sakņu putru, zirgskābeņu sacepumu vai sautētas gārsas ar kartupeļiem, es varu jums palīdzēt. (Bulteņu un puplakšu sakneņus jārok pašiem, kas nav grūts uzdevums, jo ūdenstilpnes nav diezko aizsalušas.)
Nemaz nerunājot par dadžu lapu vai maura retēja zupām (balandu jau katris iedomāsies izvārīt) vai pieneņu salātiem, nātru plāceņiem un zaķkāpostu dzērienu (zkpstu dzira sanāk smuki rozā!).
Bet, ja tā padomā, ar ko šie sliktāki par lielveikala desām.
Un vecmāmuļas Elžbetes māsa Oldziņstanta bija Sibīrijā, un viņa bija stāstījusi manai māmuļai, ka tai vietā, kur tieši viņiem šis kūrorts bijis, ļaudis jau bez tā visa bijuši stipri nabadzīgi un ēduši visu, ko var sarakt. Oldziņs tanta bija veca kaucmindiete un bija dažas savas iemaņas ierādījusi lokālajām saimniecēm, tādejādi puplakšu biezeņu receptes dabūjušas nelielu buržuāziskās Latvijas garšu.
Lūk, audzēšu nātres gar žogmalu vasarā.
Drausmīgi sagribējās nātru zupu...