Sēžam ar zvērudārziņu diženās Saaremaa salas Mändjalas kempingā jau otro dienu. Mašīnai ūdenssūknis pateica čau un ģenerators laikam arī. Gaidām, līdz labais draugs Jndržiks atbrauks no cietzemes ar busu un sakabes āķi. Dižjūra šeit kā vienmēr cēla un daiļa, lai arī pelēka. Saulīte lai bija izlīdusi uz pusstundu. Šajā pusē saule izlien no jūras, bet noriet aiz kāpām mežā. Visādi citādi arī šeit līst, lai arī laikam mazāk kā Dievzemītē.
Diemžēl izpalika brauciens uz Kihelkonnu šoreiz. :)
Toreiz arī lija un pēc piektā klaiņojuma riņķa caur Saaremaa centru tūristi mums sāka prasīt ceļu, cik ļoti mēs jau bijām ieintegrējušies vietējā lietū un bezcerībā.