čaklās rokas
Tā kā man patīk visāda bezjēdzīga rosība, un tumšās rudeņa naktīs mūsu vasaras ciemā tāpat neko jēdzīgu nevar uzsākt (jo man jau nav suņa ar ko iet izstaigā, ja), tad es lai nesēdētu kā tāds vīriets bez dārba, bez saulītes vakarā savārīju substanci, ko dažos novados dēvē par vīriešu zapti, un, ko domajies, ap pusvieniem viss jau bija gatavs, varēju laimē diet. Receptes nav priekš manis, viss pēc garšas, es tikai pateikšu, mīļo dakter, gadienā, ja jūs arī gribētu sagatavot šitādu ķemseli, ka tur bija kabacis, tomāti, paprika, pētersīļi un selerijas un tad visādas lapas un garšvielas, nemaz nerunājot par dažiem sīpoliem un ķiplokiem. Ja nu arī kāda seleriju lapa ķersies rīklē, tas ir tikai dabiski, pareiz?
Es tur uz dullo kaut ko samaisīju, proporcijas uz aci, samazgāju burkas, kādas sešas laikam, kuras pustumsā darba gaitā sameklēj pa šķūni. Ja karstu sapilda ar verdošu ūdeni izbrucinātās burkās, labi aizskrūvē un vēl uzsedz kādu zirgadeķi, lai izkarst, pasterizēt nevajag, stāv kā traks zirgs.
Aizmirsu vēl, ka etiķi vajag. Tas jau arī konservē.