blond

12:37: Ja tevis nav Cibā, tevis nav vispār, - tā izteicās kāds cibiņš sensenos laikos. Tobrīd es to uztvēru tikai kā formālu klasiska izteikuma pārfrāzējumu. Tomēr nākas pārliecināties, ka tā nav. Mana klātbūtne Cibā šobrīd ir vāji jaušama vai gandrīz nekāda. Un tas lieliski raksturo manu stāvokli. Man nav dvēseles sāpju, toties ir fiziskas sāpes. Man nav lielu prieku vai bēdu, bet ir milzums ikdienas raižu un rūpju. Man ir pilnīgs radošo spēju izsīkums, un man ir sabiezināta un iekaisusi žultspūšļa sieniņa. Man ir sabiezināta arī dzemdes sieniņa un, iespējams, maza, jauka cistiņa labajā olnīcā. Man ir kuņģa katārs. Man ir klepus. Man ir pasliktinājusies redze. Es par daudz pīpēju un neēdu brokastis. Šorīt es gibēju sākt veselīgu dzīvi un ieēdu skolaspuikas auzu putras pārpalikumus. Tad izrādījās, ka pirms ultrasonogrāfijas ēst nedrīkst, un es mēģināju tos izvemt. Protams, man neizdevās, es dabūju tikai sarkanu ģīmi un izvelbtas acis. Jā, man varbūt ir arī 12pirkstu zarnu iekaisums, vai varat iztēloties tos 12 pirkstus? Es nevaru. Un man būs jātaisa endoskopija. Toties man ir izcili skaista niere. Dakteris teica: tik smuka, kā grāmatā. Tas jau ir kaut kas.
Bet visumā ar mani viss ir kārtībā, mans vīrietis mani mīl, es mīlu viņu. Dzīve turpinās.
Viss ir kārtībā, un tāpēc manis nav Cibā.