Comments
nu, cik cilvēku, tik garšu. ir varianti (tie laikam skaitās Vidzemes), kur uzreiz liek klāt pienu, bet es taisu pēc Kurzemnieku receptes - pienu pielej tikai ēdot. Tas arī liekas kaut kā higieniskāk. Garša - galvenais, putraimus vārīt bez sāls, to ieber katrs savā šķīvī pēc garšas. Skābums - gaumes lieta. Rūgušpiena kinkuļu daudzums - tāpat. Man liekas, nevaja neko gaidīt, jāsāk tik eksperimentēt.
nu, mana mamma, lai gan viņa arī ir kurzemniece caur un caur, man iemācīja to pienu liet vārīšanas procesā un tur vēl bija tāda nianse, ka, ja lej pienu pirms rūgušpiena, tad tā putra sanāk urīndzenoša, un, ja otrādi, tad nē.
Ļoti interesanti. Es jau patiesībā esmu aizmirsusi, kā mamma vārīja. Tagad izlasīju šādas tādas receptes internetā un nolēmu, ka vārīja TĀ. Varbūt vari padalīties ar mammas recepti? Lai varu pēc tam arī tādu pamēģināt.
nu mammas recepte ir tāda, ka vāra (kārtīgi izskalotus) putraimus ūdenī (nu laikam kādi 2 l, tā uz aci) ar mazu šķipsniņu sāls, tad, kad putraimi tuvu mīkstiem, lej litru piena, kad atkal uzvārās, lej kefīru vai rūgušpienu (arī apmēram litru), kas nu pa rokai. un kad tas viss savelkas kunkuļos, ņem no uguns nost, vāku virsū un lai stāv. tad tie putraimi piebriest līdz galam. kad ēd, liek skābo krējumu klāt. nākamajā dienā būs ieskābusi. bet man vislabāk putra garšo pirmajā dienā. kamēr salda un silta.
Jā, man ar garšo silta. Tās patiesībā ir divas dažādas putras, tā pirmās dienas saldā un siltā un nākamo dienu skābā. Par kefira liešanu gan nekad neesmu dzirdējusi, manuprāt, kefīrs nesaiet tais maigajos pupucīšos kunkulīšos.
++ par divām putrām. un to silto man patīk, stāvotpie plīts, ar kausiņu no katla. tad ir vispareizākā garša.
nu kefīrs ir tāda haltūra, tie kunkuļi sanāk sīkāki un cietāki, nu tā, kā graudi, bet, ja gribas uzreiz un tagad, kā man tas parasti gadās, tad will do.
nu kefīrs ir tāda haltūra, tie kunkuļi sanāk sīkāki un cietāki, nu tā, kā graudi, bet, ja gribas uzreiz un tagad, kā man tas parasti gadās, tad will do.
aha, tieši tā arī iztēojos par kefīru.
bet par to ēšanu no katla - man tieši tas pats. tomēr esam kaut kādā ziņā radniecīgas dvēseles?
bet par to ēšanu no katla - man tieši tas pats. tomēr esam kaut kādā ziņā radniecīgas dvēseles?
tu, man šķiet, jauc manas bailes ar gribasspēku :) es lietas (vismaz līdz ;sim) esmu darījusi "bēgot no", nevis "tiecoties uz"
(Reply to this) (Parent)
es esmu vispār ģimenē slavens kā nogaršotājs (gan savu, gan otra virumu)
Pauls piemēram, var uztaisīt ēdienu, vispār nepagaršojis
Pauls piemēram, var uztaisīt ēdienu, vispār nepagaršojis
es gan garšoju visu laiku, bet, kad gatavs, tad varu mierīgi no katla neēst. jo esmu jau paēdusi.
(Reply to this) (Parent)