blond

labi, ka tādu nav pārāk daudz

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man bail, ka tad, kad filmu sāks rādīt publikai parastajai, saprotošo / nesaprotošo proporcijas izmainīsies. piemēram, Delfu recenzija jau aizvilka uz to otru galu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet Auziņš nav "parastais gals". Viņš vienkārši tā domā. (drusku pārspīlēju, bet) tad jau Lancmanim arī vajadzētu Hermaņa Oņeginu kritizēt, lai tik "parastie" neuzķeras un neizmaina proporciju. Man, piemēram, Dokumentālists šķita desmitgades ZE filma, bet tas nenozīmē, ka es nedrīkstu publicēt Auziņa recenziju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad es saku, ka nedrīkst publicēt dažādus viedokļus? :) Ne tikai nedrīkst, bet tas ir absolūti nepieciešams. Tomēr pārsteidz tas (tāda nu tā Latvijas kritikas specifika), ka recenzents nenolasa pamatstāstu, kas šajā filmā ir skaidrs un precīzi izstāstīts. Lūk, šī stāsta nenolasīšana liek domāt, ka recenzents ir bijis paviršs un recenzija tāpēc nekvalitatīva. Ja analīze un viedoklis par filmu balstītos spriedumos, kas sākas ar "Filmas autori stāsta stāstu XXX, tā kvalitātes ir tādas un tādas, pārliecina tas un tas, bet nepārliecina kaut kas cits, tad varētu pamatoti ieklausīties recenzenta domās.
Salīdzinājumu ar Lancmaņa kritiku īsti nesapratu. Manuprāt, tā ir pēdējā laika vislabākā kritika kādu nācies lasīt un, piemēram, D. Eglītes sacerējums tai nestāv ne klāt - precizitātes, zināšanu, kritiskuma un taktiskuma ziņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teorētiski tev ir taisnība, bet - man liekas, lancmanis tieši nebija nolasījis stāstu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēc presē izskanējušajiem Hermaņa izteikumiem es sapratu, ka viņi vēlējās ar komentāru par dzīvi 19. gs. palīdzību, atklāt ko nebijušu stāstā par Oņeginu, paplašināt lasījumu. Bet vai tas ir stāsts? Kāds tad ir stāsts?
Manuprāt, Lancmanis šo viņu vēlmi ir nolasījis precīzi, bet viņu neapmierina komentāru kvlitāte - t.i. izpratnes par tā laika dzīvi novienkāršošanu līdz fizioloģijai, etiķetei un sadzīvei.

Atšķirībā no Dokumentālista, kur dramaturģija, manuprāt, ir precīza un tāpēc stāsts viegli nolasāms, Oņeginā šīs precīzās dramturģijas nav un stāsts pazūd - nolasās tikai stāstītāju vēlme ?"pārsteigt"? ar it kā citādo tā laika ļaužu ikdienu.

Jā, es lasīju, ka Tu šo izrādi esi emocionāli piedzīvojusi. Mana pieredze ir pilnīgi pretēja. :)
Kā jau rakstīju - man tā asociējās ar izklaidējoši informatīvu publicistiku.

Iespējams, ka man pietrūka viņu pašu komentāru par saviem komentāriem. Jeb citiem vārdiem sakot, man šajā izrādē pietrūka Harmsa gara. :) vai Puškina. :)

(Reply to this) (Parent)