blond

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
09:43: Intervijas ir viena velnišķīga padarīšana. Mūžīgi tu pasaki ne to, ko tu domā. Tas ir - ne ju nu gluži ko tādu, ko tu nedomā, bet tā drusku garām, tā nesaprotami, nepārdomāti, tikai pēc tam tu saproti, ka vajadzēja citādi, precīzāk, ka bez konteksta to nesapratīs, bet konteksts ir pārāk plašs, tas ir visas tavas dzīves konteksts, un ej nu to kādam izstāsti, ja pašai nav īsti skaidrs, jo var būt ir tā, bet var būt arī pavisam citādi, esi laimīgs/neesi laimīgs - kā lai atbild uz tādu jautājumu, skaidrs, ka esi - grēks būtu apgalvot pretējo, bet kur tad tās bedres, tie kritieni, tās iekšējās drāmas, tā ikdienas rūpe, - bet nu sāc tikai skaidrot, ka neesi, ka laime vispār ir mirkļa stāvoklis (bet varbūt tā nemaz nav? varbūt laime ir konstants lielums, un tās ķezas, kas lielākoties aizņem tavu putrasgalvu, tās ir tikai mirkļa stāvoklis, mirkļa, kurš ievelkas darbdienu garumā), kauns - pašai no sevis, no lasītāja - s žiru besišsja, da? - un tavi lēmumi? tava rīcība? tas ko tu dari? - vai tas ir pašas vai likteņa vadīts, dots, dāvāts, vai uz labu vai ļaunu? Spēks vai nespēks, drosme vai gļēvulība? Un tad tev sāk uzdot precizējošus jautājumus, lūdz apsīkumot, un tad tu iegrimsti nevajadzīgos un liekos skaidrojumos, saproti, ka esi aizrunājies par tālu, un arī šie sīkumi neko, pilnīgi neko nepaskaidro ne par tevi, ne tavu dzīvi, ne to, kā tu jūties. Un tad tu apstājies, aprauj teikumu, saki - par to nav vērts, par to es vispār negribēju, negribu, bļin - un no kurienes man tā doma, ka intervijās jābūt patiesam, kāpēc es jau sen neesmu sagatavojusi gatavas frāzes, ar ko atšūt visus jautājumus, gatavas, apaļas, asprātīgas un neko neizsakošas frāzes, jo jautājumi taču vienmēr ir vieni un tie paši, bet atbildi tu nezin kāpēc katrreiz citādi, un tad vēl tas iekšējais cenzors - par to labāk nerunāsim, tas varētu kādu sāpināt, par to arī nerunāsim, tas varētu kaitēt manam darbam, shit, shit, shit - kāpēc vispār kādam jāzina, kā es jūtos? Jūs, viena tiesa no jums, to zinat, - es jūtos šodien tā, rīt šitā, bet caurmērā vidēji, kā ik viens no mums/jums, un neko tur nepieliek ne grāmata, ne nauda, - ne pieliek, ne atņem, jo tā gruzīšanās mums visiem ir viena, nu vismaz apmēram.
Nu ja, intervija sākās ar jautājumu: kā jūtas cilvēks, kuram VISS IR?
Kāds tūliņ teiks, ka nafig man vispār jāpiekrīt intervijai, bet, mīļie, man taču jāstrādā - jāstrādā pie grāmatas pārdošanas, sasodīts. Un tad vēl tos žurnālistus arī žēl, jo intervijas ir viņu darbs, ar savu "nē" tu viņam to darbu atņem, tiešā nozīmē atņem maizi, nu labi, atradīs citu, ko intervēt, taču priekšniecība būs dusmīga, slikts, tātad, esi žurnālists, nedabūji interviju no tādas un tādas.
Bet tās paģiras ir sājas, kā vienmēr.

11 raksta - ir doma

Comments

[User Picture]
From:[info]anonymous
Date:15. Februāris 2005 - 10:19
(Link)
Iedomājies, a man šodien ziņo - nekas neesot sanācis. Neko nevarot saprast. Tā arī nesapratu, es nesapratu - vai saturs nav saprotams, vai ieraksts nav izdevies:)
[User Picture]
From:[info]dienasgramata
Date:15. Februāris 2005 - 10:22
(Link)
neko nepateica
[User Picture]
From:[info]anonymous
Date:15. Februāris 2005 - 10:28
(Link)
Neko neizsaka
[User Picture]
From:[info]blond
Date:15. Februāris 2005 - 10:28
(Link)
Kas pateica? Kam Tu devi? Tu man neko neesi stāstījis!!!! Jeb Tu vļe par TO reizi?
[User Picture]
From:[info]anonymous
Date:15. Februāris 2005 - 10:29
(Link)
Es vļe par TO reizi :))
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:15. Februāris 2005 - 10:55
(Link)
nubāc, draudzenīt. tikai nesaki man, ka tu uztver to padarīšanu personiski. vai kaut teorētiski iztēlojies, ja jelkad jelkādu tekstu, ko tu esi pateikusi (un kas piedevām ir nodrukāts, t.i., ar nočieptām intonācijām, uzsvariem un smīniņu ģīmī) ļautiņi varētu uztvert pareizi.

es ceru, ka vismaz uz pirmo jautājumu tu atbildēji ar "Kā lai es to zinu? Droši vien sūdīgi." ;)
[User Picture]
From:[info]blond
Date:15. Februāris 2005 - 11:01
(Link)
He, nu protams, ka tik apsrātīga atbilde man neienāca prātā:) Tādas atnāk jau pēc tam.
Bet personiski es uztveru tiktāl, cik personiski to varētu uztvert man tuvi cilvēki.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:15. Februāris 2005 - 11:08
(Link)
mhm. tas ir diezgan baisi - ka tu nointervējies, atbildi, nedomājot par to, ko tieši, un pēc tam piezvana mamma un saka - paklausies, man bija tāāāds kauns, ka tu šitā atbildēji tajā intervijā, zini, es tev zvanu tikai tagad, ir pagājuši seši mēneši, tagad es varu par to runāt...

un tad gan pirmā doma ir - OK, palienam zem galda un NEKAD vairs neejam uz intervijām.
(lai arī man jāatzīst, ka man jau tas process liekas sasodīti izklaidējošs - tieši spontanitātes dēļ, tādēļ, ka laiku pa laikam uz kādu vājprātīgu jautājumu es atbildu tikpat vājprātīgi, un tas viss tiek publicēts tādā zvēra nopietnībā :))
[User Picture]
From:[info]skuka
Date:15. Februāris 2005 - 11:17
(Link)
nu ja, mamma un vēl
[User Picture]
From:[info]annuska
Date:15. Februāris 2005 - 11:41
(Link)
Vajadzētu sniegt intervijas pa e-pastu, un nesteidzamas, lai var apdomāt un precizēt. Jo reālu sarunu uz papīra liekot, daudz kas zūd, pat ja žurnālists sakarīgs un intervējamam asa reakcija.
[User Picture]
From:[info]ezic
Date:3. Marts 2005 - 15:35
(Link)
netici ne jautājumiem ne savām atbidēm. viss taču ir māņi.
Powered by Sviesta Ciba