blond

nubāc, draudzenīt. tikai nesaki man, ka tu uztver to padarīšanu personiski. vai kaut teorētiski iztēlojies, ja jelkad jelkādu tekstu, ko tu esi pateikusi (un kas piedevām ir nodrukāts, t.i., ar nočieptām intonācijām, uzsvariem un smīniņu ģīmī) ļautiņi varētu uztvert pareizi.

es ceru, ka vismaz uz pirmo jautājumu tu atbildēji ar "Kā lai es to zinu? Droši vien sūdīgi." ;)

(Reply to this) (Thread)

He, nu protams, ka tik apsrātīga atbilde man neienāca prātā:) Tādas atnāk jau pēc tam.
Bet personiski es uztveru tiktāl, cik personiski to varētu uztvert man tuvi cilvēki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm. tas ir diezgan baisi - ka tu nointervējies, atbildi, nedomājot par to, ko tieši, un pēc tam piezvana mamma un saka - paklausies, man bija tāāāds kauns, ka tu šitā atbildēji tajā intervijā, zini, es tev zvanu tikai tagad, ir pagājuši seši mēneši, tagad es varu par to runāt...

un tad gan pirmā doma ir - OK, palienam zem galda un NEKAD vairs neejam uz intervijām.
(lai arī man jāatzīst, ka man jau tas process liekas sasodīti izklaidējošs - tieši spontanitātes dēļ, tādēļ, ka laiku pa laikam uz kādu vājprātīgu jautājumu es atbildu tikpat vājprātīgi, un tas viss tiek publicēts tādā zvēra nopietnībā :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja, mamma un vēl

(Reply to this) (Parent)