Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Man šausmīgi derdzas visu priekšvēlēšanu maukošanās periods. Šī iemesla dēļ vien es nespētu būt politiķis. Visur un visiem bāzties virsū, nē, nē, nē... es to nevarētu. Tas taču ir gandrīz tāpat kā strādāt telemārketingā.

Vispār Domburam šis ir labs gads / laba sezona. Cilvēks tak būtu bez darba, ja mums valdība tiktu izveidota tā uz sitiena :))

Apmēram puse balsu par JKP, tad JV un A/Par.
Lielākā daļa vecāka gadagājuma cilvēku.
Izvēli par labu vienai vai otrai partijai ierasti noteica personīga tikšanās ar kandidātu vai kāda radinieka vai drauga (uzticamas personas) personīga, kaut arī īsa tikšanās ar partiju pārstāvjiem, BET...
....aboslūtam vairumam nebija ne mazākās nojausmas par ko balsot, jo gluži vienkārši absolūti neorientējas LV partijās. Neorientējas pat tik ļoti, ka nezina, ka saīsinājums JKP ir tā pati "Jaunā konservatīvā partija" (pat, ja par šo partiju balsoja --> es pieļauju, ka dažkārt tas bija valodas nianšu dēļ), par A/Par daži dzirdēja pirmo reizi. Neorientējas tik loti, ka bez JKP nemaz nezina, kurai ir liberālāki, bet kurai konservatīvāki uzskati. Neorientējas tik ļoti, ka zināja Kaimiņu, bet par Gobzemu pat dzirdējuši nebija un vārds "populisms" bija pārsteigums. Par "Saskaņu" vienīgi visiem viss bija skaidrs kā āmen baznīcā.
Daļai pienākuma sajūta pret LV un piederības sajūta LV mijas "hvz, par ko balsot neko nezinu, bet balsošu, jo tā esam audzināti, pasaki, ludzu, par ko balsot, kas tur LV vispār politikā notiek?". Cilvēki lūdz citiem, lai vienkārši pasaka, par ko balsot, nemaz pat neapsverot partiju un programmu. Programmas no manis uzrunātajiem vispār neviens nebija lasījis. Arī meklējis jebkādu info internetā nebija. Daži bija lasījuši ārzemju latviešiem Ījaba rakstīto. Dažiem tikai bija svarīgi, lai nav krievi un lai cīnās pret korupciju. Un "konservatīvisms" saistās ar saglabāšanu, LV ir jāsaglabā. Kāda kunze gribēja pierunāt manu paziņu-iecirkņa darbinieku, lai no iecirkņa viņai uz mājām atved nevis visus sarakstus, bet tikai vienu un pēc viņa paša izvēles.
Ļoti vājas zināšanas par Saeimu un vēlēšanu sistēmu. Tik vājas, ka man tika ziņots, ka, pat atkārtoti skaidrojot, daži cilvēki domāja, ka, izvēloties vienu sarakstu, ir obligāti visi jāizstrītpo vai jāsapluso. Pāris cilvēki bija izvēlējušies no izvēlētiem sarakstiem izstrīpot 2/3 kandidātu - sak, par šito es dzirdējusi neesmu - jāsvītro!

Kaut ātrāk pienāktu Ze Vēlēšanas
Pat sakarīgi cilvēki pārvēršas par kaut kādiem nervoziem tipiem ar niezi, rādīšanu ar pirkstiem par lietām, par kurām patiesībā nemaz nezina tik daudz (lai gan domā, ka zina gan), un cītīgu pašu baļķēnu neredzēšanu. Par maz konstruktīvisma manai gaumei - un nevis "iekšienē", bet tieši starp-sarunās.

Mēs ar biedriem šodien pabijām uz izglītības komisijas kopsēdi, kur tika prezentēti divi pētījumi saistībā ar bērnu, jauniešu dzimumaudzināšanu: 1) par drošu internetu bērniem; 2) par vecāku viedokli dzimumaudzinšanā. Pētījumi bija pierādījumos balstīti, zinātnieki kompetenti, ka vienu brīdi pat sāka likties, ka būs 'garlaicīgi normāli'.
Bet tad, protams, mūs sāka priecēt pāris deputāti, kuriem bija, ko teikt, jo viņiem ir a) bērni (to es uzreiz sapratu, ka jebkurš arguments ir jāsāk ar izklāstu par to, cik katram ir bērnu. Man tur nebūtu variantu, esmu hopelessly childless); b) ir personiskā pieredze un trīskārši labi, ja arī ir c) pareizā ticība.
Mani īpaši priecēja Rībenas kundze, kurai cienījamas pētnieces ir vien "mīļas meitenes" bez vajadzīgas pieredzes, kas viņai, protams, piemīt. Spridzināja spirdzināja arī deputāts V.Kalnozols (jā, jā, tas, kurš sievu sit utt., bet tas jau tāds nieks), kura viedokli, komentāru es gribētu jums īsumā pārstāstīt, jo centos maksimāli daudz tvert un pierakstīt šīs apbrīnojamās pērles:
“Mazāk popularizēsim seksa jautājumu, vairāk runāsim par bērnu un par ģimeni! Jārunā, ka bērns nav tikai seksa blakus produkts. Bērns ir svēts, bērns ir atbildība. Nav jārunā par seksu, bet – ģimeni. Ģimene nav veids, kā padarīt seksu legālu, ģimene ir atbildība. [..] Mīlestība ir psihiski slims stāvoklis.”
Karlsona kungs no Asociācijas “Ģimene” bija satraukts, ka nav zināms, kāds ir šīs dzimumaudzināšanas saturs jeb kas tajā dzimumaudzināšanā tiek iekļauts. Un, ja vecāki, kas piedalījās pētījumā par dzimumaudzināšanu (kur lielākā daļa vecāku piekrīt, ka dzimumaudzināšanai ir jābūt arī skolās), būtu zinājuši, par kādu tieši dzimumaudzināšanu ir runa, proti, par tās saturu, tad, iespējams, pētījuma rezultāti būtu pavisam citādāki. Viņu arī ļoti satrauca, ka dzimumaudzināšana pārāk koncentrējoties uz dzimumdzīvi, turklāt visdažādāko “hetero-, homo-, anālo, orālo”.
Pārstāve no Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas īsumā komentēja pētījumus šādi: “Jūs pētījāt maznozīmīgus jautājumus”. Šāds komentārs izskanēja, jo viņa kā kristiete, kas iestājas par atturēšanos no dzimumattiecībām līdz kāzām, uzskata, ka kristīgie vecāku viedoklis nav pārstāvēts šajā pētījumā. Tajā pašā laikā viņa bija satraukusies, ka precēti pāri ļoti ilgi nerada bērnus, tad attopoties 40 gadu vecumā, kad jau ir par vēlu un tad iet veikt mākslīgo apaugļošanu. Trakums kaut kāds!
Raivis Dzintars bija pavisam lakonisks. Viņš tikai uzsvēra, ka viņam ir tiešāka pieredze, tāpēc arī runāja no savas pieredzes.

Russia’s Ministry of Culture has released a list of approved themes for films which will be financially supported by the state in 2015.

“It's standard practice for state support,” Vyacheslav Telnov, director of the ministry’s cinema department said. “We choose the themes which, in our opinion, need additional encouragement. Last year, for example, focussed on the creation of works for the anniversary of the victory in the Great Patriotic War. It's therefore consistent that in 2015, one of the themes is about Crimea.”

Apstiprināto tēmu saraksts. Gribu redzēt, kādu filmu viņi uztaisīs par topiku nr.5

Kremlis atgādina audzēju. Tas ieperinās veselā ķermenī, izmanto to, lai augtu, lai spēcinātos, lai dzīvotu pats par sevi. Visi mēģina ar to cīnīties, bet, ja tas ir pietiekami gudrs, spēcīgs un nekaunīgs (lasīt: amorāls), tas visu laiku ir solīti priekšā. Tomēr interesantā lieta par audzējiem ir tā, ka tie lēnām nogalina savu saimnieku, savu barotāju, tā jau no paša sākuma lemjot nāvei arī sevi. Viņi ir granātas paši sev.
Turklāt Kremlis ir īpaši ļaundabīgs un metastātisks. Ziemeļkoreja ir saudzīgāka pret savu ķermeni, tā uztur to pietiekamā stāvoklī, lai varētu dzīvot vēl pats.


Tomēr šobrīd ir tik ļoti šausminoši, nedroši un bezcerīgi dzirdēt un redzēt, kas notiek Krievijā. Un, nē, es nesaprotu "jokus" par to, ka tad jau mēs esam bez 5 min okupēti, kas šeitpat, cibā, ir izskanējuši. Man nav nekādu garantiju, kur uzliesmos nākamā metastāze.

Un B.Ņemcovs ir milzīgi netaisnīgs un traģisks zaudējums. Kārtējā paraugnāve. Lai cilvēki neaizmirst, kurš galvenais.

Pusmirušas ideālists manī žēli nopūšas, sakot:"Eh, tie skoti tomēr ir piejaucēti" :) Kaut vai pastalās kiltos, tb plikās pēcpusēs, bet neatkarīgi vairākumam tomēr neizrādījās tik vilinoši.

Gribētos redzēt balsojuma rezultātu analīzi pa vecuma grupām, ienākuma līmeņiem, soc.grupām utt.

Pamodelēsim situāciju - 4.oktobrī Saeimas vēlēšanās uzvaru gūst SC un, "prezidenta" atbalstīts, Ušakovs kļūst par premjeru. Kā jums liekas, cik ilgi Latvija ar šādu valdošo partiju un šādu premjeru būs NATO dalībvalsts?
Ir, protams, iespēja to nepieļaut, bet jautājums smags - par ko oktobrī balsot "latviešu" vēlētājam? Nacionāļi nav apspriežams jautājums. ZZS - tāpat. LRA? Par Vienotību, tur pamatīgi strīpojot personāžus, jo tā arvien vairāk sāk atgādināt Tautas partiju tās ziedu laikos? Dažam labam, kā jau pieredzēts, uz šī fona kā alternatīva šķitīs SC - galu galā viņi taču iestājas par taisnīgu sociālo nodrošinājumu, ekonomisko izaugsmi, mieru starp kaimiņvalstīm un tautu draudzību, ko pierāda krietni ar latviskiem uzvārdiem papildinātais saraksts (Leiškalns, Peters u.c.). Un vai nav tieši pareizā laikā sanācis Nilam izšķirties no savas krievu meitenes, lai brūtētos ar kārtīgu un jauku latviešu meiteni, kura draudzējas ar Broku no NA, kura nesaskata neko sliktu 9.maija pasākumos utt.? Vienīgā iespējamā kļūda pret potenciālajiem latvju vēlētājiem varētu būt nesenā Nila publiskā lepošanās ar līgumu ar "Vienoto Krieviju" kā stiprāko SC punktu. Un varbūt, varbūt vēl kāds ne-rīdzinieks atcerēsies, cik solidārs un taisnīgs vēl pirms pāri mēnešiem bija Nils, nosakot dažādas braukšanas maksas rīdziniekiem un "pārējiem". Bet tautas atmiņa, kā zināms, ir neiedomājami īsa.
Bail, ka oktobrī nāksies "savu sirdsapziņu salocīt četrkārtīgi, lai tā ielīstu vēlēšanu urnā".

Goda vārds, ir brīži, kad zūd ticība cilvēcei un neviļus paceļas mūžsenais jautājums: куда катится этот мир? Brīžos, kad nav ne noskaņojuma, ne vēlmes visus uztvert kā potenciālā lauka pētījuma dalībniekus, ir gana ar sabiedrisko transportu. Tomēr lielākoties pietiek ar ziņu portālu caurskatīšanu. Ēģipte, Sīrija, Ukraina, Venecuēla, Ziemeļkoreja...


Pa tam lāgam Latvijā sācies vēlēšanu gads - hameleoni un citas ķirzaciņas sarosās un izlien no migām. Skat, "BET" vīrs jau atkārtoti gatavojas skriet Šlesera pavadā, par galveno saimnieku pieņemot arī SC. Diez, šoreiz arī būs debesbraukšanas pasākums?

Tuvojoties vēlēšanām, šo bildīti vajadzētu izplatīt arvien biežāk: