Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Nesena saruna ar kādu vēsturnieku:

Viņš: Tu pazīsti kādu filozofu, kurš nedzertu? Bet godīgi! Jo man vienmēr licies, ka tāds vēl nav piedzimis.
Bļanna (priecīga): Jā, jā, zinu! Vismaz divus!
Viņš: Tiešām nedzer? Bet viņi noteikti nav īsti filozofi, vai ne?
Bļanna (smaida): Bet es vienmēr biju domājusi, ka vēl nav piedzimis arī tāds vēsturnieks, kurš nedzertu. Bet, skatos, Tu nedzer...
(Bļanna iemalko rumu un caur nāsīm izlaiž ūdens pīpes ievilktos dūmus)
Viņš: Nedzeru veselības dēļ, bet ne aiz pārliecības vai bērnības traumas dēļ. (Pasmaida)
Bļanna: Bet zini - bija arī laiks, kad likās, ka visi rakstnieki un dzejnieki dzer. Skatos, tā arī vairs nav taisnība. Mums ir dzejnieki ar aizstāvētām disertācijām. Es uzsveru - ar aizstāvētām!
Viņš: Pasaule iet uz postu, vai ne? (Gardi smejas) Priekā!

Antropologi vakar iedrāzās un pārņēma arodbiedrību klubu Vecrīgā. Pēc absolūti fantastiskas dejošanas ielauzās Cienījamā Mākslinieka ģērbtuvēs, lai kvēli to skūpstītu, apbērtu ar cildinošiem vārdiem un pēcāk bildētos uz skatuves. Bļanna izpildījās kā grūpiju grūpija - tik cieši piespiedusies klāt es vēl nebiju nevienam māksliniekam. Ak...
Dzerts tika daudz un neprātīgi, dejots arī uz ielas... Bet šodiena, par spīti ļoti bēdīgam konta stāvoklim (kā Bļanna nupat to noskaidroja :D), ir brīnišķīga. Un vispār - tos cilvēkus, ar kuriem tika svinēts (un tiks svinēts vēl daudz kas), nevar nemīlēt.

Priekā! /Iet gatavoties riteņbraucienam./

Labi, ka cilvēce ir radījusi viegli pieejamus depresantus.

Nav vairs tie gadi, ka es jums saku, nav vairs tie gadi, kad nākamajā dienā pēc Pasākuma ar vērienu varēja smaidot diet, būt kreatīvs un valdzinošs un tam visam pa vidu arī spožs darbinieks. Nav vairs tie gadi. Smagums māc ķermeni, un tā vien gribas ieritināties palagos un laisties sapņu valstībā, pirms tam notiesājot ko treknu un taukainu, domās sūtot sveicienus Lolitai Neimanei.

Shit. A darbus kas labos? Bļanna labos, Bļanna labos....

"Pirmsākums" - grūtnieces, spermotozoīdi, zīdaiņi, alu cilvēki, senie latvieši, lielie sprādzieni (mēs tai skaitā), "the all seeing eyes", plaši pārstāvēta kristietība - ādami un ievas, dievi, jēzuliņi + daudz nenosakāmu īpatņu (iespējams, baktērijas?) utt. utjpr. Nekur neredzēju alfabētu. Ja šis nebūtu noticis ar mani tik spontāni, es noteikti būtu alfabēts. Krāšņi un gleznaini bez gala, protams. Kā piezīmēja kāda mana biedre "Te viss tā mazliet dzīvnieciski". Nu ja, nu ja! Ierasties skaidrā būtu liels risks. Mēs neriskējām.

Taisnības labad jāsaka, ka es uzlāpos reti, jo tas taču jaunai un solīdai dāmai nemaz nepiedienētu, vai ne tā?

Bet ir gandrīz neiespējami izteikt vārdos to, cik ļoti man ir vienalga par šiciem, dukuriem un kas nu vēl mums tur ir. Vai man kā vēsturniecei izbijušai sportistei būtu jākaunas?

Ievēroju, ka twitterī klientu vervēšans nolūkos ir piesekojies "Go Green diēta". Es viņiem gribētu teikt pretī "Go Nahuj" - tikpat labi man varētu piesekoties biedrība pret necenzēto vārdu lietošanu un AA. Es viņiem arī šo to varētu pateikt par diētām - daudz kafijas, piparmētru tēja, apelsīnu sula, alkohols un dažkārt, lai neatmodinātu veco kaiti, gastrītu, arī kas gremojams. Strādā ļoti labi.

Mēļo, ka alkohola (pārmērīga) lietošana ir kaitīga. Bet runā arī, ka Ziemeļkorejas astronauts ir nosēdies uz Saules, so...


Bet šis ir specveltījums kalpotājiem:

( work hard, die young ) :
( agro rītu lāsts )
( you gotta do what you gotta do )
( sievietēm )

Bet pašu labāko noglabāju beigām. Rau - cīši lobs glābiņš visiem ofisu iemītniekiem, kad jūt, ka vairs nav, kur dēties:
чтобы убежать от реальности офиса

Gofmans neapšaubāmi ir pelnījis vērīgāku lasītāju, nevis tādu, kurš iepriekšējā dienā ir mazliet aizrāvies ar kalvadosa un viskija lietošanu. Piedod, Erving, varbūt tomēr rīt.
Ābolu saldkairā smarža, kas vakar pildīja telpu, vēl joprojām mazliet kutina nāsis un prātu.
Bet bozena ar kādu sesto maņu zina, ka jāpiezvana un jāpajautā, vai Bļanna negrib atbraukt ciemā mazliet salāpīties. Grib, grib. /Iet izvelt savu kuslo miesu no palagiem/

Ak, jel.

Vakar, pirms koncerta, kad biju jau nedaudz vīna apskaidrota, ak, mī un žē, manu neveiklību, glāze rokās sasvērās un dzira divas reizes ielija manā dekoltejā. Un tad jāķer pēc dvieļa un jāslauka dekolteja un naba arīdzan, vai ziniet.
Ir savs labums, protams. Izmazgāt sarkanvīnu no drēbēm ir daudz grūtāk.
Zināms, ka bērniem tagadiņ ir iespējams iegādāties silikona / plastmasas priekšautus ar 'uzkrājošo kabatu' ēdienam, kas ķipariem krīt pār lūpu ( apmēram šādi ).
Varbūt ražotājiem ir vērts padomāt arī par special adult edition?