Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - jo mēs esam tā vērti

Gofmans neapšaubāmi ir pelnījis vērīgāku lasītāju, nevis tādu, kurš iepriekšējā dienā ir mazliet aizrāvies ar kalvadosa un viskija lietošanu. Piedod, Erving, varbūt tomēr rīt.
Ābolu saldkairā smarža, kas vakar pildīja telpu, vēl joprojām mazliet kutina nāsis un prātu.
Bet bozena ar kādu sesto maņu zina, ka jāpiezvana un jāpajautā, vai Bļanna negrib atbraukt ciemā mazliet salāpīties. Grib, grib. /Iet izvelt savu kuslo miesu no palagiem/