Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Darba produktivitāte šodien ir nevis nulle, bet -117, bļa. Nemaz nerunājot par to, ka "radošais potenciāls", kas dabiskā stāvoklī tā jau ir tuvu nullei, pēdējās pāris dienas arī ir -117. Tam visam pa virsu (vai varbūt izrietoši un paralēli) man gribas būt konstantā reiboņa stāvoklī (un es diezgan labi to realizēju). Nu, jūs taču zināt to patīkamo sajūtu, kad pirkstu galos pārādās mazas tirpas un silts trulums, kad acīs kļūst spīdīgas, un tu pats to jūti un patiesībā baudi. Un kad prāts kļūst dezorientēts un sāk klejot pats savā nodabā, kur tam tīk. Jūtat? Ir taču labi, vai ne? Lūk, un ir brīži, kad gribas šīs sajūtas uzturēt vienmērīgā, nepārtrauktā līmenī un intensitātē vismaz vairākas dienas. Bet kalpošana nācijai tam visam pamatīgi traucē.

Šņabis ar smiltsērkšu sulu, starp citu, ir lielisks. Patiesībā šobrīd jebkas, kā promiļu saturs pārsniedz 20 vienības, ir lielisks. Un Ziemassvētki - man nekas cits nav sakāms, kā vien - PIEDRĀZT TO SŪDU - Džīzaz var droši rāpties atpakaļ savā salmu silītē un turpat arī sevi pienaglot.

Jums varbūt ir radies priekšstats, ka es esmu liela dzērāja. Patiesībā nē - lielāko daļu nomoda stāvokli es esmu skaidrā un pat diezgan izdarīga. Visādi citādi es sevi cītīgi pišu, bet alkohols ir mans Pestītājs.

sirdna tā sakārdināja, tā sakārdināja, ka ņēmu un nopirku visīti. Lūk, tagad sēžu darbā, malkoju un mēģināšu pacept sacerējumu.

Čin - čin kalpotājiem, alkohola mīļotājiem un vienkārši labiem cilvēkiem!
Pacelsim glāzes par to, ka dzīve taču varēja būt arī sadirstāka!

Man dažreiz ir mazliet bail par sevi. Bet tad es iedzeru un bailes pāriet.

Es iztālēm redzu sevi pēc 10 - 15 gadiem. Tad droši vien 2-3 vīna / viskija / ruma glāžu vietā es katru vakaru izdzeršu jau kādas sešas, bet mierinājumu tas vairs nekādu nesniegs. Bet tagad brīžiem, goda vārds, nekas nešķiet labāks par glāzi dzēriena, labas literatūras (šobrīd akadēmiskas, bet ierasti daiļās) un labas mūzikas. Tas palīdz atiet, sakārtot domas un, pats svarīgākais, ienirt savā pasaulē - vienīgajā vietā, kur kaut kas beidzot notiek tā, kā es to vēlos. Turklāt tas ir daudz pieejamāks par draugiem. Izstiep roku un ielej. Nav nekas jāstāsta. Pats visu saprotu. Pats visu izdara.
Bet tiem, kam rūp, lūdzu, piesitiet man pie pleca tad, kad ....nu, jūs zināt, kad tās pāris glāzes vairs nelīdzēs :)

Ceturtdienas nakts bija sirreāla un dūmakaina. Daudz vīna, ābeles, jumts, svešas mājas, sarunas ar draugiem un arī nejauši satiktiem cilvēkiem. Mēs klausījāmies sienu, kā tā elpo.
Un nejauši satiktais cilvēks, pie kura mājās dzērām vīnu un runājām par būtisko, tā dziļi un ilgi skatījās uz mani, līdz teica:"Bļanna, Tu man patīc. (pauze) Un man ir asociācija. (pauze un vēl joprojām dziļš skatiens). Tu esi persiku koks."
Un es neko nejautāju.

Un kaut kā vakars negaidīti beidzās Tīrona dzīvoklī. Jāceļas uz darbu pēc 1,5 h, bet galvā vīns tik vien, vīns tik vien.

Dārgie Cibiņi,
ir pienācis tas posms, kad esmu mazliet noreibusi no viena aliņa. Jep, tā nu tas ir. Manai aizstāvībai - es neesmu neko daudz šodien ēdusi.
O, nupat pusstundas laikā krogā ienāca jau trešais subjekts iz vēstures - tā ir, ja visi pa vienu kvartālu un vieniem krogiem maisās. Starp citu viņš, šķiet, ir vienīgais vīrietis, kurš man labāk patīk ar bārdu, nevis bez.

Bet ūsas gandrīz vienmēr sagādā vilšanos.

Un vēl - man ļoti garšo alkohols. Var teikt, ka es to pat mazliet mīlu. Mēs saprotam viens otru. Izjūtam. (Izņemot tās reizes, kad ir bijis par daudz, bet dažkārt arī cilvēku ir par daudz, vai ne?) Tas uzmundrina brīžos, kad vajag, un skumdina brīžos, kad vajag. Lielākoties atvieglo dzīvi. Ideāli darbojas ar attiecīgu mūziku.
Paralēli darbam esmu mazliet bohēmiska. Tas nenozīmē, ka alkoholiķe (teica Bļanna Baklažanna dzerot vienatnē un sevi mierinot :D ).

Vodka/martini, baby! Un paralēli mēģinu sabīdīt aizstāvēšanās runu savai sūda etnogrāfijai šodien mācībās.

Vakar bija pēdējā lekcija. Tagad skumji, jo gribas vēl - par īsu. Tagad atliek uzrakstīt pēdējās esejas un maģistra darbu līdz ziemai, haha :) Fui.

Bet atzīmējām pēdējo lekciju godam - baudījām Spānijas klimatam atbilstošo silto nakti, klejojot pa Rīgu un malkojot alkoholiskus dzērienus, piemēram, kalvadosu, rumu un viskiju. Sākām un beidzām ar alu. Šodien grūti :) Ak, bet nakts bija fantastiska! Saskandinājām ar Blaumani, Ulmani un Upīti. Nu, labi, ar Ulmani īsti nesaskandinājām, mazliet viņu pakauninājām par kriminālām darbībām un tad iedzērām.
Plkst. 4 no rīta es atklāju peldsezonu Daugavā pie Andrejsalas. Ūdens kā piens. Tagad man ir mazliet zaru sadurtas kājas. Tā vispār nav labākā vieta, kur peldēties :)

Ja esi strādājis no plkst. 4iem rītā, liekas pilnīgi normāli plkst. 9os iemalkot kādu malku vīna. Daudz kafijas un mazliet vīna (no kakliņa). Pat neskatoties uz to, ka tūliņ jāsāk lasīt akadēmiskie teksti par maskulinitāti Latvijā.

Bet vispār šī ir diena, kad gribas uzturēt nemitīgu, patīkamu reibonīīī :)