Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - a rociņas ta' tizlas, prātiņš īss un samocīts

Statoil'ā, kā zināms ir varena kafija. Tiešām laba.(Statoil, starp citu, ir lielākais kafijas tirgotājs Latvijā - nudien, nudien!) Un tagad viņiem ir speciāls piedāvājums tādiem pusaizmigušiem īpatņiem kā man - XL kafija - 591 ml, ja gribam būt precīzi. Bļannai, kas, šķiet, jau vairākas dienas atrodas intelektuālā skurbumā, es pat teiktu plostā, proti, tas sāk kļūt nepatīkami, pilnīgi noteikti vajag XL kafiju - varbūt pat divas. Tā nu sāpošu galvu, stīvu kaklu un visādu citādu tizlumu Bļanna, atdevusi daudzas naudiņas par lielo kafiju, ko noteikti vāc nabadzīgi Kenijas bērni un kā krūzītes pagatavošanai tiek izcirsti koki un dedzināts fosilais, tāpēc garantēti izpostījusi savu karmu Mātes Dabas priekšā, to ar slaiku vēzienu izlej pa visu bodi (visu to 591 ml!). Un kā tāds vainīgs suns, nolaistu galvu, iežmiegtu asti, atvainojas personālam un iet sev pildīt nākamo XL kafiju. Personāls tur dikti laipns - saka "nekas, nekas - ne pirmā, ne pēdējā reize". Samaksājusi pa otram lāgam un dikti nokaunējusies Bļanna dodas prom, lai laistos šīs dienas intelektuālajās orģijās. Atnākusi uz kalpotāju māju un, slēdzot vaļā durvis, Bļannas tizlums ņem virsroku otro reizi - kafijas krūziņa viegli un nemanāmi izslīd no rokas, un pa grīdu jau otro reizi pludo rūgti saldenais gaišbrūnais dzēriens. Kenijas bērni to nekad nepiedos.