Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par acīm, zvaigznēm un romantiku

Nu, nav laika, ka es saku, nav laika, lai cik skaisti un brīnišķīgi arī tas nebūtu, 21. gadsimtā 3 mēnešus lūkoties acīs līdz vēmienam pašiem dvēsles dziļumiem un nesteidzīgi skaitīt zvaigznes debesjumā. To var atļauties vien tad, ja tev 16, jo tad taču visa pasaule vēl pie kājām. Naivie :)
Laiks dzen uz priekšu un steiga, jo sevišķi pilsētās, burtiski aprij. Tas ir kā pārdošanas sarunā - ja 30 sekunžu laikā neesi panācis pozitīvu rezultātu, laiks doties tālāk. Nav Turgeņeva laiks, kad spēku rada vēstuļu smaržā, kas gaidīta dienām un pat nedēļām. Daži veikli pirkstu piesitieni un kniebiens sarunāts. Nu, labi, nevulgarizēšu, daži veikli pirkstu piesitieni un ....bļin, tik un tā kniebiens sarunāts. Labi - pirms tam vakariņas un kāda vīna glāze. Nez, man jau liekas, ka šībrīža skriešana mūs ir pamatīgi izdrāzusi. Un, ja kāds vēl 19. gs. romantiķis ir patrāpījies, tad viņš ir izdrāzts dubultā, ja vien neatrod tādu pašu pretī.