Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - valoda tiek atcelta pavisam

Četras dienas Latgalē teltīs, Maltas krastā. Četras dienaz ar valodas aizliegumu, kuras laikā tapa jauna valoda. Četras dienas kopā ar lieliskiem cilvēkiem (izņemot vienu). Njā, kārtējo pierādās tas, ka ar lieliskiem cilvēkiem kopā var darīt jebko. Pirmkārt, jau klusēt.



Bet šī diena bija īsts pārbaudījums - emociju pārbagātība. Vieta, kas atgrieza pagātni tagadnē, bet, cerams, ar laiku arī palīdzēs sakārtot sevi. Es tur vēl atgriezīšos, jo gribu un vajag. Varbūt es cilvēkiem, kas šodien bija kopā ar mani, uzvēlu par daudz, bet ceru, ka viņi neņem ļaunā. Nezinu, ko bez "paldies" varu vēl viņiem teikt.

Fantastiskas izjūtas. Lieliska un vērtīga vasara.

Bet vispār esmu atgriezusies civilizācijā tikai pēc dažu dienu prombūtnes, kuras laikā nebija ne telefona, ne interneta, un nekā no tā neprasījās un nekas jau pa to laiku arī nav noticis. Rīga (un es) skrien, skrien, bet savā ziņā stāv uz vietas. No tā vajadzēja kaut maķenīt atiet un attīrīties.

P.S. iespējams, mājās esmu pārvedusi kādu blusu.