blin_da

Agnim sniga
tarakāni
no koši zilām debesīm
palmas šāva prieku
viņam tieši sejā.
punkts.

Anša nervu galos
ik pavasari
izdīgst asni

no Sigvarda sacītā
ne vārda nevar saprast
pats savā nodabā
runā viņš mēlēs

Sigurds
cukurgrauds
plaukstās
ilgi turēts
izkusis

Saņemos atskaitei. Visu dienu saņemos.

Zigurda dzīve
absurda
citplanētiešus
gaida uz jumta
garāmgājēji raugās
un smaida
nesaprotot
ka dzīvot ir māksla

pēdējā laikā savairojušies šoferi, kas 50 vietā brauc uz 20 un pirms manevriem konsekventi nerāda pagrieziena rādītājus

Jaunas čības no galerijas,
Kur galeriste krāsainos, gaisīgos volānos atlaidusies
"Vismaz tīras", "nu, jā, nu, jā"
Tās jāieliek man maisiņā,
Bet kabatā tā nav
Ielikšu savējās
Novalkātajās.

wrong user
bet nu ai

"Martas asinis" darītu laimīgāku

Egles asaras
birst ik vakaru
viņa jau nejūt
no koka

Krišs
kuššš
Krišs
buč
Krišs
lai
čuč
ššššššš

šuvēja Ksenija
satvēra Eglona
lūpas
un
justdūrienā
tās
aizšuva

Grēta ir kā glezna
ierāmēta
viņas smiekli
iemūrēti
vaibsti cementēti
čukstiem neatveramas
lūpas
mūžam klusas

Grieta gluži kā piesieta
pie sētas mieta
netiek ne uz priekšu
atpakaļ ne tik
stāv uz vietas
likteņa piesmieta
vai tieši pretēji –
apžēlota

Rebeka
pie galda palika
puzli salika no
100000 daļiņām
sapņu pils un ilūzijas
purpura gaismas uz sienas
ēnu teātra pirmizrādi
viņa izdzīvo

Strauta –
varbūt tā dēvē govis
ja govis
tad arī dieves

ja es taisītu psiho pansiju, kaimiņi pārdotu savus īpašumus un bēgtu.
te nav Somija vai Kanāda, kur cita attieksme.

Oi, man, tak, Ļohu atveda.

Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.

Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".

Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.

klaustrofobija Austrim
klausoties Claustrum
guļot magnētiskās rezonanses
raķetē un
dzirdot
kā aust saule