blin_da

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaijujanuvienīgijūnijs - jo jūnijā zied pojenes un filadelfi un ir tik ļoti daudz gaismas.

*beidzot biju ciemos pie LAUX. viņas/pie viņām ir nenormāli forši
*bijām ar Martu aizbraukušas pajāt pa Niedrāja mežiem
*atsāku Valmiermuižas treniņus. tik forši. zirdziņš sprauns. lecām maršrutiņu, Reinis neticīgi prasīja - "cik viņam gadi?" (24)
*apmēram visu jūniju jutu visai intensīvu vēlmi komunicēt ar augiem. to gan apgrūtināja tas, ka jāstrādā. ar ravēšanu čista netieku galā, bija māte palīgā
*dzīvesbiedrs pabeidza darbnīcas pārkārtošanu/iekārtošanu/sakārtošanu. es arī mazliet iesaistījos. baigi kruti, ka tā tagad ir lietojama telpa, nevis trash kaudze
*pa ļoti ilgiem laikiem biju uzrīkojusi dzd ballīti (manliekas iepriekšējā bija 2019). bija ļoti jocīga kompānija, bet bija forši. uzstājās "gandrīz Grab", jebšu K, Jānis Emīls un Uģis ar bungmašīnu disko, bija cirvju izstādes atklāšana, augu "printa" ar balinātāju vorkšops, smuki nogaismots, viesi slavēja furšetu un bija ieradusies pat digna ar pirms pāris stundām dabūtām tiesībām (nebijām tikušās manliekas kādus 8 gadus)
*Jāņos nedarījām apmēram neko. visu dienu nodarbojāmies ar vecāpapa instrumentu un dzelžu šķirošanu. pēc pusnakts gājām pastaigāties uz pilskalnu, beigās pāris stundas nosēdējām Cērtenes pussalā ar vienu aliņu pļāpādami. tad vnk gājām mājās, pagulējām un turpinājām saimniecības ēkas inventarizāciju
*darbiņā viss turpina iet uz slikto pusi. ir jauni atlūgumi, mums mainījās tiešais vadītājs, kultūras biedrībai tagad jāsēž kkādas totāli nerelevantās sapulcēs. jūtu sevī augam melnu tumsu par to visu. jātiek galā ar etnofestivālu un nopietnāk jāpievēršas tam, kā no šī zelta būrīša izlauzties

Jūnijā gandrīz-pusaudzis lika pieteikt mani "skolas nometnei", jo draugs iešot. Liels bija mans izbrīns, ka tāda nometne tiešām bija, ka tā bija bezmaksas un, ka puika tur arī tika. Nu forši, 5 dienu dienas nometne, tik vien kā ēdiens jāiedod līdzi.
Kā izrādījās, tā bija kkādu izredzēto bērnu nometne, kurā piedalījās bērni ar labām sekmēm un/vai uzvedību.
Jā, es saprotu, forši ir apbalvot. Jā, tas ir super, ka sīčiem vasarā ir ko darīt.

Bet, nu godīgi - vatafak. Mani mulsināja tāds slepenums, ka to zināja tikai "izredzēto bērnu" vecāki.

Bērniem, kuri superduper mācās, skola piešķir diplomus, atsevišķi slavina utt. Slavas dziesmas dzied arī audzinātāji/pedagogi, bieži vien salīdzinot ar citiem, kuriem neiet tik labi.
Tiem, kuriem skolā iet grūtāk, kuriem ir pofig par mācībām, kuriem skola atgādina mocību kambari, tiem, protams, piga.

Manuprāt, būtu jābūt tā, ka skola drīzāk aicinātu uz šādām ārpusskolas aktivitātēm bērnus, kuros saskata potenciālu, kas jāattīsta, vai arī redz, ka viņiem nepieciešams saskatīt to, ka skola nav tikai mā/mocības, vai arī tos, kuriem vienkārši iet grūtāk skolā, jo skola ir skaļš, superdinamisks un sarežģīts organisms, kas ne visiem ikdienā ir tik viegli sagremojams.

Manā skatījumā skolas vadība šeit klibo. Es nevaru piekrist tam, ka tiem, kuriem skolā iet viegli, mācību process un mācību rezultāti ir labi vai ļoti labi, būtu VĒL kā īpaši jālutina. Man šķiet, ka uzsvars būtu jāliek tur, kur skola vēl var pacelt bērna potenciālu vai arī vispār parādīt tādu skolas cilvēcisko pusi.

Kā latviešu kinocilvēki sauc Continuity Girl?

pireneju pussalā
pussasalis sālsstabs stilba resnumā ar grieztām rievām
kā tomāta sēkliņas
es pret savu celi hraps salauzu mamuta kaulu
tas tik bija pulveris, kas tur izbira, zili brīnumi
pulveris bija mucveidīgs, tas spīdēja saulē un darīja savu lietu, pilnīgi pulverizētu
vienu vienīgu reizi uzsmēķēju cigāru
ar irbuļu lietu zem nojumes slēpos un slēpoju slēptās slēpes
apslēptas izklaides, kad ārā līst nedrīkst
bet es izlīdu vienās zeķēs un dabūju zeķu tanline
tas ir bravūrīgi tā teikt, kopš dinozauru laikiem, bet zeķu tanline mani padara par tēlainu tēlu
tālmešanas meistars es esmu, varu iesviest logā pusaizēstu pudeles trauku
puse mārrutka, divas tējkarotes aso piparu un laima puslode
puse odzes, divas mērkarotes aromātiskās kafijas
trompetes skaņas un talmuda kserokopijas pavairotas, lai attīstītu poras uz pieres un uz pēdām dzīvo devītās adventes māsteri, kuriem ar plāksteri aizlīmēts virtuves logs, tie cīgās cīnās, špricējas un ar elkoņiem cīnās, stampeding editing and proceeding strutas ir tīrākais penicilīna pietātes enkodings vai pat brutāls kamieļu kamiešu kompīdings var arī asklēpisko sonoru palaist pa apvadu, ja viņa ir ieciklēta vai savādāk mitiģēta verbālā trose
valis ar koronu m paku
palaist vali palaistuve vaļa vulva vovulācija
mimikratorisks baleta uzvedums ar balto sejas pūderi un tādiem kā kimono, bet baleta adresācijā
sasiets pauniņā situacionisms suziņkijs viskija pleznu pūd p.ū.d. pārcilvēcisks ūdens dimensions ar akvalangu uz tu arvien atlētiskāks ar katru dienu racionālāks steigšus apēst steiku lielu resnu lāci un lāceņu medu verlibra logos lokos un pelnītos un nepelnītos voiceka skribentos rokturu līmlentēs vaikles laimes pūdētais cukurs stāv lampā uz goda piedzītā plūdoņa penzā un stargeitā nemaz ne vulnerabls stiegrains sienas pulkstenis ar laimes laimu ar ciparu surogātu it kā viens būtu iepūsts, bet pārlieku komplicēts, bet otra pulsācija ir tiešā pretrunā lieliskuma principam, ko apspriežam šodien, par to runājam un to cildinām kā mēli mums patīk pielikt pie zobiem, ja pa šo laiku nav izveidojušās permanentas, bet brīžiem nenoslēpjamas grimases mūsu sejas muskulatorā pašapziņa neļauj aptraipīt savu godu un pašcieņu, tā sliecas mums nodemonstrēt cik vīlušies esam izdalītajā setapā, kuram arī ir savas gradācijas līdz līmenim, kur pat tavi apzināti sasniegumi ir predeterminēti, bet protams vienmēr paliek tā karote ar kuru sevi baro vai ar dieva vai tēva, vai svētā gara roku un tikai padomā uz palodzes gulēdams, vai, iedams mājās, esi paņēmis visu nepieciešamo, lai atgriežoties varētu atkal pagriesties, lai nebūtu tā, ka pašam sev teiktais izrādītos tikai spogulijas algāmijas.

puritānija
es pirms pusdienām
biju satraucies
biju licis grodā ogas
tu biji licis grauzdiņus pogā?
pakrovskā
tieši biju solījis, ka darīšu paganeli
tu raudāji, kad es tev teicu, ka tu būsi kanēlis
trauki plīsa paši, es pat neturēju sevi rokās
tu krietni pastrādāji, kad teici, ka neesi pelnījis atpūtu
tu jau pats būtu vairāk solījis, ja es tev neproponētu
tā jau saka, kad zirgi badās
tā. siekalas nav no mizas tecējušas
tās visdrīzāk ienākušas pa sānu durvīm un turējušas rokturi ciet
pagaidi. tā, lūk. kas tur bija par satraukumu, pilnīgi iegāzās glāzē vesels lērums atreferētu centību. visas divas dienas bija lieliska sajūta, ja neskaita straumi strombergu.
piecas dienas cietu klusu, sestā dienā lēju liesmu, septītajā uzvarēju
tieši tas pats, kas ar mani atgadījās
esi laipni aicināts kurlmēmo klubā
bet ja padomā tas arī ir lietderīgi, bet to nākamreiz.

Mūra privātmājai jātaisa jauns lievenis (2 pakāpieni), jo vecais ir pamatīgi sadrupis un sašķēlies. Tā kā pilsēta nerūpējas par grāvjiem, pagalms mēdz applūst un mājas gruntsgabals ir mitrāks, nekā vajadzētu. Meistari iesaka taisīt lieveni no terases dēļiem. Mūra mājai? Bet betona lievenis atkal varētu sākt grimt un plaisāt. Kādam ir pieredze? Cik ir normāla cena par to?

honor the source

septiņās dienās var notikt
tu pats zini, kas
notiks, kad tevi pametīs dievs
tu pats esi tievs
tik tievs kā dievs
tu esi vēl tievāks
tu esi tik tievs
kā eņģeļa sieva
jo eņģelis ir labi barots
to baroja tievais dievs
ar karoti uzsita sievai pa pieri
un tā atlēca no galda
kur bija viss garšīgais
tāpēc mēs ar dieva sievu esam viens tievs cilvēks.

istabas čībās iemontēta oligofrēnā trubiņa

svīters
tas laiks, kad nonāca no rokas lieliskā apziņa, kurā tu dēji olas
tu redzēji mani sāpam, tu esi prātam neaptverama
dejā griežas riņķi
pieci melhiora kvadrāti
raugs
bertoluči beluči
es beidzu raudāt tad, kad tu man pateici, ka tu esi mani krāpusi
tīrākais tiesnesis ar sēņu zupu uzlej man mazliet
uzlej kaut ko siltu, kaut ko pārāk plebejisku
obelisku strausa olu uzlej man pa zodu
es jau saodu nodevību, tā līda pa grīdu
astorijā uz bāra gulēja šķiltavas
ostankinā no palodzes nokrita pelnutrauks
trieciena brīdī kvieši iezviedzās
tu mani pacēli pāri eglēm
es ļāvu tev sevi nest
tu nesteidzies
nebija nekāds aizelsies
tu mani pieķēri pie peļķes
dzeram zaļas neļķes
es tagad vienēr eju kad
skaitu savas zeķes.

priecīgā informācija
precīzs laiks
pieci kadri sekundē
sviesta pupas
upītes tauki
teic manim
ticīgs kalns
magone
milzīga grāmatzīme
iespietojis zobens
belvedīrs
smuka smaka
siekalu ierēdnis
meklēšanas rīks
rīvmaizes riests
rieksta košļāšana
luminiscence
vecene ar pīrāgu
plymouth
ma man ma man
viens ietiepīgs tīrākais tīrākais
un savā svecē mēs iekožamies
laivas laiks
spencerīns
sigu sagu
tā tītarā tā tītarā
tume
laika laukums ņūārlīnā
neoliberālā neolītā
albrehts šouemapīls
zīds kā pīrs tu pīrs
pilinātājs
virulīns.

felonija
la letonie
feļetons
ļoti garš lidojums
no aizvērtām acīm uz apcietināto gaisu
par feloniju
paracelsa paceltās uzacis
pa centam pieberam
par centību iedodam iekšā vienu mākoni
ar maritīmo laika degli
ar mezglu un sveces trīcošajām apakšbiksēm
uz pulsora, uz pangasijas
plekstes, grunduļus un cielējošos cilvēkus
plakanknābja meli
rusicismi, selgas cepumi, pelnu materiks
ksenija sidorova
somnambulie lādezera kviešu triecieni.

nail it, burkān, nail it
nu jau gribam tevi redzēt complete gaismā
pašrealizācijā
nu jau būsim atbraukuši
lit

iris springfire
tūlīt ausīs gaisma
es ar betona maisu
tūlīt ieslēgs gaismu
nav gaisa
nav maisa
nav betona
ir tikai tāle zila
un vāli no siena attālināti
vāle ar pūkām
un strūklaka rokās
es neeju atskaņu pavadā
ja vispār zinātu tādu pantmēru
ja tuvāk pazītu piparmētru
jautātu viņai
un viņa atbildētu
ar to tad arī būtu gana
jo vakars ir garš
bet pacietība īsa
tik pat sīciņa kā
īrisa konfektes dzīve
ja to uzliek
ja tā slīd
ja tai palīdz karakitulīt
piluplatalīt
plastilīna zīle
vuzums visādu izstrādājumu
no māla, no viskozes
no limits
no fear
nekādu dinamiku
nekādu raižu
visu cieņu
krūmā sēž
krūmā grūstās
krūmā ir nedaudz netīrs
tas sasmērē domu
netīrā doma, netīrā doma
kam tu mani tā aptraipi
kam tu tāda nemazgāta pusdesmitos vakarā gultā ielikta
sasmērē palagus, netīra gulēšana
(bet es viss varā izliets)
no vienas spīdīgas idejas iegūstam gumijas pīles
es no viena termometra ieguvu pamudinājumu
apstiprinājumu, kaliforniju un silīciju
es vienā maikā, viņš divās kurpēs
viņš ar trim milicijām brauc kopā
viņš ir ansmblis un tracis
vienā mājā dzīvo, vienā kāpņu paklājā
kapracis ar olivjē
stāv uz sliekšņa un vaid
citi klausās stereo
citiem dzīvoklī ir tapets`
man arī ir tapets`
bet es viņas nelīmēj`
a tu līmēj` tapets`?
a tu tāds pats
a tev pašam
nu kas tev ir
izbeidz
slēdz durvis ciet
un iecērt vienu televizoru
iecērt kaut ko līdz rītdienai
lai bulkas kratās visu nakti
lai rīt viss ir sakārtots
lai tas debesu namiņš visu nokārto
lai tas ķermenis taču zina, kā pašnoregulēties
tikmēr es ar savu kilogramu
tikmēr plandos sienu vējos
sava ķermeniskā sviesta bļodā
plandos es ar olām kopā
olivjē ņiprie tikumi
etiķis mūsu tēvs debesīs un virs mums mūsu grēkos, prātos un visos konstruktos, ko laižam pār sevi, šo pasauli un savu domu konstrukcijām un redzētām un neredzētām atmiņām un visādiem aizslēgtiem grodiem, kas mums palīdz pašnoregulēties un atkal mazliet sākt visu no gala kā rēta aizvelkas tā mēs jau atkal kāpjam kokā pie senčiem tuvāk, pie pieredzes, pie pārbaudītā, pie svētā petūniju medus. nevienam neko sliktu, visu cieņu.

pārnēsājamā venēriskā venēra
sauss gaiss no tāluma
tiešs sausā gaisa trāpījums
caurumā starp peli un trajektoriju
uz jumta stārķis stāv ar pīli
pelēkā gurķu svārkā
gurķi ir peldriņķos
no viena sāna iznirst skumjš putns
tam uz spāres lidinās vigvamiņš
no trolejbusa pieturas atskan
skaņa lidinās virs bolero
viena no citām skaņām atlido ātrāk
tā apdzina mašīnu
tūlīt arī sākas svinīgais pasākums
viens no vadītājiem pagrūž otru
otrs ar ātru sejas kustību nosoda
virtuvē kāds grabinās
viens no trolejbusa pieturas stāvlaukumiem ir ar stabu
starp stabiem ir iesēta maize
mazos kurmju rakumos iznirst skursteņi
tūlīt pūtīs dūmus kā diskotēkā
tūlīt cilvēki apmulsīs un saindēsies
iesim pastaigāties, lai paelpotu gaisu
tagad paelposim tālskati
tur, kur rāda, tur ir zosis
viņš gribēja nosūkties, vai arī viņa
ar auto ir tā, ka nevar iedarbināt dzinēju
jāuzkož gurķis no somas
jau sakosts viss no odiem
jau sākas
svinīgais pasākums ir sācies
no stacijas caur trubām atnāk troksnis
tur kaut kāds sūknis ar visām saknēm izrauts no zemes
tas ir
cūcība
ja pilsētā ir cūku kūts
tad, kāda tā ir?
vai cūka ir cilvēks
vai arī viņš domā, ka nevar izlemt
viņš pilnīgi noteikti grib to padarīt par darbu
viņš grib izravēt laiku, lai tajā nebūtu defolta
no klusuma atnes antenas un uzstāda uz jumta
starp gurķi, svārkiem un brezenta peldbaseinu
baseinā peldas zivis, paldies
peas un citronzāles
uzlej to visu sev no pus sejas līdz profilbildes pleciem
tā, lai tas viss uzsūcas tavā attēlā
tagad mazliet pagarini ausis un pamasē deniņus
viens no žokļiem ir labi pabarots
sataisi seju
nobrauc vaigu, nestreso
tajā vietā starp deguna beigām un lūpu sākumu visā tā teikt kadra platumā
mierīgi aizver plakstiņus, nosēdini līmeņus
pāri liniem un rudziem
pateicības dienas maltītē
ieber miltus burtliča burciņā
pieliec pie lūpām siekalas ar ūsām
miltu pikas skārienjūtīgās
sniegam piejauc rūsu
attaisītā garāžā iedarbojas Matejs
evanģēliski luteriskā laternu piltuvē
pilienu jūrā un jūgenstila būvē
Martinīka plaisā
Martinīka pulsē
palasa un klusē
apšļakstās
apslacītā maize
šļakstīga glāze litra piena
pelni uz palodzes
pilns metronoms
pierakstītas grūbas
palss eņģu cēliens vēliens
vienam tas ir savs
citam tavs
vēl citam satuntuļotam
Broņislava sūta skūpstu
citam tas ir savs
bet vēl citam tavs
vai pašam kaut kas paliek
ja visu saliek
ja virtuve ir kabatā
ka kabatslakatā ir pļava
ja joki nestrādā
un ja lustra karājas virs vates
vai liekuļotu ļoti gļotainu ēdienu liek priekšā
ja liekas, ka nelien iekšā
ja gribas, bet nevar
ja vajag, bet nesader
ja noķer un atlaiž
ja sakož un pakāš
jauku dienu spodrības mēnesī
mnēmonisku smieklu sēklī
sēžu ar jūras ezi
gofrētu teletūbiju tālskatī.

ar sauli
pa pasauli
šosauli
aizsauli
neko nesoli
sper nākamo soli
sunītim nē
sidraba birzī
nenolauz
dzīvo

Līgo svētkos
Apklusušas līgo dziesmas, beiguse pogāt arī lakstīgala. Upmalās pļavās jau atskan iskapts dziesma, kas aizdzen smaidus no sejām un atgadiņa, ka drīz vien atkal paies gaiša, priecīgā ziedu vasariņa. Visa visumā šogad neredzēja tikdaudz Jāņu zāļu un vaiņagu, kā pagājušos Līgo svētkos, tāpat visai braši neskanēja līgo dziesmas un pavisam maz kalngalos plīvoja Jāņu ugunis. Tas sakarā ar vispārējām dzīves grūtībām un smagām nastām, pie tam dedzīgos līgotājus nogurdināja divas iepriekšējas svētku dienas. Nevar tak izbrūvēto bruņo miestiņu atstāt divas dienas neapraudzītu un nenogaršotu. Un tā daudziem Jāņiem un Jāņu bērniem nebij vairs spara un enerģijas pīt vaiņagus, tāpat pagurušas, piesmakušas un klusas bij to balsis.
/Jaunais Smiltenes Vēstnesis, Nr.26 (03.07.1931)/

Jāņi — Līgas svētki ir tā pati diena, tapati nakts no aizviņiem sensirmiem tauta brīvības laikiem, kad pati daba nesa Līgu savā klēpi. Šis ir tas laiks kad papārdīte zied sudrabiņa ziediņiem, un kad lakstigala sadomā savas maigās dziesmiņas nākošai vasarai. Jāņu bērni salasās vaiņagus pīdami, jāņu zāles plūkdami, un Līgas dziesmu skaņas pilda no jauna tautas dvēsēli ar ligsmlbu, prieku un tikumu. Jāņus tauta svin vel tagad senču Līgas svētku garā. Gadu no gada tautas mīļākā dieve Līga nolaižas ar dāvanām pie sava tautas.
Līgas svētki jau pagājuši. Lai pārdomājam vai esam cienīgi saņēmuši savas tautas mīļāko Dievi — Līgu, un ja tā nebūtu centīsimies to turpmāk labāk darīt. Turēsim godā mūsu senču tikumus
Rūta Vitāls /Talsu Balss, Nr.25 (28.06.1935)/

Šogad Jāņi Latgalē atzīmēti ļoti plaši Daugavpilī notika tautas svētki ar uguņošanu un līgošanu. Krāslavā latviešu biedrība bija sarīkojusi līgo vakaru ar koru koncertu. Koncertā atskaņoja latviešu tautas dziesmas. Pēc tam notika uguņošana un līgošana. Krāslavā un Daugavpilī līgo svētku sarīkojumos ļoti dzīvi piedalījās arī sveštautieši.
/Latvijas Kareivis, Nr.140 (26.06.1935)/

Ar sevišķu aizrautību mums sava laika bērniem, ir jāatsaucas jāņuguņu liesmojumam, lai mēs varētu reiz izlauzties no tā smacējošā , stindzinošā tvana, kas pār mums nogūlies nemieru un iznīcināšanas gados, kurā iegrimdami viens otru pazaudējām, sveši, naidīgi un tāli kļuvām. Tāpēc ziediet, daiļās latvju meitas, smaidiet karaliski, valdonīgās zeltenes, lai jūsu siltie vaibsti, kā pavasara saules glāsti modina un augšup ceļ mirušos! Lai atkal dzīvība zied ap mums un mūsos. Lai atkāpjas no mums drausmais iznīcības rēgs. Lieci, daiļā latvju meitene, savu ziedošo spēku straumei plūst savas tautas dvēselē un miesā, un tā raisīsies kā baltais ievu krūms! Ar sevišķu atsaucību mums jāpaklausa Līgo svētku aicinājumam, lai mēs atgūtu to, ko zaimi reiz pārkliedza, kas troksnī izgaisa, bez kā latvietis palika auksts un Tagad, kad pēc maldu gaitām, tumsas gadiem sākam atkal sevi atgūt, savu vietu.
/Rīts, Nr.171 (23.06.1935)/

Visi dievišķie devumi cilvēkus stiprina, ceļ viņu potences. Tāpat tas ir ar līgsmību Tomēr līgsmība ir atkal pavisam cita potence, kā citu dievišķo būtņu devumi: Māra cilvēkiem dod talautību, Laima jauniešiem atnes ideālus, no paša Dieviņa nāk gudrs padoms darbā, bet tieši no viņiem nenāk līgsmība, tikai no Jana. Man šķiet, ka līgsmība labi pielīdzināma tagad tik bieži minamiem vitamīniem un hormoniem — kā vitamīni un hormoni cel miesas spraigumu jeb potenciālu, tā līgsmība cel dvēseles potenciālu. Līgsma cilvēka rodas uzņēmība, rodas jauni spēki, atklājas jauni talanti, līgsmība pavada iedvesmi, ar līgsmību labāk veicas katrs darbs. Bet tāpēc l ī g s m i-b a ir ī pa t s un augsts i d e a l s, un Jānis ir viņas n e s ē j s. Kā kristiešiem arī ir savdabīgs emocionāls ideāls — mīlestība, tā l a t v i s k ā reliģija šis emocionālais ideāls ir I ī g s m ī b a. Tā ir absolūti laba. Līgsms cilvēks nav spējīgs uz ļaunu, pat netikumīgu darbu, bet, taisni otrādi, līgsmam cilvēkam gribas visu pasauli padarīt līgsmu un to aplaimot. Tad nu Jānis ar savu reliģisko rituālu mums jāatzīst par tālāku reli-ģisku ideālu, līdzās citam ideālam dievišķām būtnēm. Tagad saprotama arī Jāņa daudzveidība. Līgsmība, saistīt ar skaistumu un aplaimošanu, ir pilnvērtīga tikai tad, kad tā ir vispārīga. Nelīgsmic cilvēki Jānos ir smaga disonanee. Tāpēc Jānis visādi iemiesojas, un tāpēc Jāva bērni apstaigā vienu sētu pēc otras. Ja līgsmība ir latviskais emocionālais ideāls, pie tam loti augstvērtīgs, tad tālāk saprotama Jāva dienas retā svinēšana — tikai reiz pa gadu. Viss dārgais un vērtīgais ir arī rets. Salīdzināju līgsmību ar hormoniem, un tie arī ir tik niecīgi, ka zinātne tos ir atklājusi ne visai sen atpakaļ. Bet kad retais top pārmērīgs, tas bieži vien atnes ļaunu. Tā, lai cik svētīgi cilvēkiem ir hormoni, tomēr jaunākie pētījumi noskaidrojuši, ka hormonu pārmērība izsauc smagas slimības.
/Studenta Dzīve, Nr.77 (01.06.1939)/

Ceru, ka nākošgad es būšu tā, kas aizmirst kāzu jubileju.