ko Tev (jā, tieši Tev) nozīmē žurnāliekārtojums? kādu vērtību Tu piešķir šai sistēmai? - vai ir kaut kur izveidojies kāds nerakstīto likumu un pazīmju kopums, kas ļauj projecēt un provocēt kādu cilvēku pēc viņa žurnāluzvedības? (vai šī sistēma jau ir kļuvusi par Tavu galveno vērtību kritēriju arī dzīvē? vai, dzīvojot dienā, Tu domā, kā to aprakstīt žurnālā? ko Tev tas kompensē/sniedz?)
un tagad iedomājies, ka šajā milzīgajā komūnā, kas kustas kā milzu strops - iemācījušies vienā ritmā un pēc vieniem simboliem, tēliem un likumiem (respektīvi, bailēm un nepieciešamības just atbalstu savai rīcībai), ka šajā komūnā ienāk kāda būtne, kas nezina, cikos pie jums pierasts celties un ko smērēt uz maizes. uzskatu, ka šāda psihoanalīze ir nepilnīga. vienpusīga un vērsta izpausmē "es ar aizmuguri (vairākums ir drošības apliecinājums manām domām) pret balto/melno zvirbuli, jo viņš ir viens un viņš noliedz manu baru, tātad arī manas vērtības".
vai nav pilnīgi vienalga, kādi šai personai (bleeding angel) ir 'friendi' @ lj un vai viņa lasa vai nelasa viņu rakstus. kas ir 'niecības'? vai šis vārds visiem šeit ņirdzējiem ir uzdevis pa niknuma nerviem? vai jums vajag dzirdēt, ka personas iekšējā pārākuma izjūta ir atklāts naids un turpat fiziska 'niecību iznīcināšana'? vai jums vajag, lai vārdi ir arī darbi? kāpēc jums vajag?
- šos antipolus, 'visu vai neko'?
kādēļ jūs neprasāt paši sev, cik daudz no jūsu tekstiem ir meli pašiem pret sevi? kādēļ jūs baidāties, ka kāda prieks par sevī apjausto spēku ir tikai 'klišejiskām frāzēm' pilns stāstiņu komplekts?

reklāmindustrijā pastāv diva veida reklāmas:
šoka elements un emociju elements
100iem jūzeru šajā komūnā runā emocionālājā valodā, mēs pie tā esam pieraduši un tāpēc vēl varam tikai mazliet pastrīdēties, cik 'es tevi mīlu' un 'aj, kā noguru' izklausās banāli un literāri tukši.
un viens tagad runā šoka valodā - bet tā visa ir spēle, spēle (p)ar varu, spēku un distances izjušanu, un ir pilnīgi pohuj, vai tās ir dzīvē vai domās izdzīvotas vīzijas. tas ir prieks no simbolu kopuma, kurus šis cilvēks ir sevī sajutis par distancēšanos no tā, kas neapmierina viņa prātu, par vienotību ar līdzīgajiem, par pasauli, kurā aiz melnuma var paslēpties un kurā var izaudzēt sev spēku (spārnus, garīgu brīvību), un, saucot to tieši klišejiskos vārdos, atrast līdzīgos.
visa sabiedrība kustās pēc klišejām. vispārināti nosaukumi un tēli. hipija tēls un ģimenes tēva tēls. popseris un anarhists. redzi, kā mainās Tava attieksme. Tava subjektīvā attieksme. pasaules vienotā notrulinātā subjektīvā attieksme, kurai mēs esam pielīdzinājušies, nevis kurā mēs esam izauguši par suverēnām personībām.
un 'viņa lasa niecību postus' ir jaunākais nosaukums, ko jūs esat izdomājuši.
sauksim lietas īstajos vārdos. jūsu vārdiem un nosaukumu spēlēm ir nahuj nekāda nozīme kāda cita cilvēka dzīvē, vienīgi pašapziņā, bet šim cilvēkam sociāli ar to ir viss kārtībā (kā šķiet)

visas labās lietas ir vienkāršas. sīkumi ir bezjēdzīgi. citu dzīves nav Tavējās. peace & war!