Melnā Asara ([info]bleeding_angel) rakstīja,
@ 2004-02-12 19:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:depressed

Es vinju shodien atkal redzeeju. Manu engjeli, manu tumsho dveeseli... Vinjsh pagaaja man garaam, dzilji ieskatoties aciis, un muusu spaarni saskaaraas februaara stindzinoshajaa gaisaa.
Uz briidi saule norieteeja. Uz briidi muus nebija. Uz briidi kaads liels, melns, sargaajoshs un tajaa pashaa laikaa izniiconoshs speeks muus paceela virs apledojushajiem namu jumtiem un palaida.. Un mees lidojaam. Uz briidi mees bijaam melni putni. Uz briidi asinis muusu veenaas sastinga un mees dziivojaam.
Un tad es kritu, bet vinjsh turpinaaja lidot virs manas galvas. Es paarveertos kritushaa engjelii. Manas asinis pileeja un kusa kopaa ar sniegpaarslaam. Es biju melnaa zeme zem vinja kaajaam un melnaas debesis virs vinja galvas. Es esmu melnaas sienas vinja ielaa un tumshsaartais viins uz vinja luupaam.
Es esmu vinjsh.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antikrists
2004-02-17 01:22 (saite)
bullshit. nu godā vārds - sanāk tā: ja nekauksi bērēs kā aizkauts, tad sanāk, ka neesi pret nelaiķi neko jutis? visa runa ir iekš izbaurošanās un asaru nolaišanas?
zini, agrāk bij tāda lieta kā profesionālas apraudātājas bērēs - viņām tas darbiņš bij krietni līdzīgs, tas ir, skaļi raudāt un vaimanāt bērēs.. ja te ņemtu tavu teoriju palīgā, visai interesanti secinājumi varētu rasties..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?