Pirmkārt, tu neesi līdusi manā žurnālā, jo tad tu zinātu, ka tur nav neviena vārda par salātiem ;D
Otrkārt, mīļo mazo draudziņ, ko tad tu raksti? Nu ne jau savu ikdienas atskaiti ;P Es tavus postus uztveru kā pseidodienasgrāmatas formā ietvertās pašreflektīvas vīzijas, kas neapšaubāmi ir daiļliterāras.. Un, btw, mūsdienu postmodernajā laikmetā man ir tiesības uztvert kā daiļliteratūru da jebko. Kaut vai ķīmijas mācību grāmatu, par tavu žurnālu nemaz nerunājot.
Treškārt, es varu atļauties visu.. Tajā skaitā arī kritizēt tevi. Un atstāju tiesības tev darīt to pašu.

Un pasaki man, cilvēk, ja tev tik ļoti netīk komentāti-kāpēc tavi darbi ir onlainā, nevis apskribilētās lapiņās vai kladē ar melniem, melniem vākiem? ;P