šitā 3dienu piespiedu mājās būšana ir palīdzējusi. Protams nez uz cik ilgu laiku gan ;D
Bet nu parādās kaut kas ko gribas un cenšos vairs nemeklēt visam jēgu . Darīt tik darīšanas pēc.

Galvā ripo apziņas domas, ka redz - mēs visi varam būt ģēniji, ja pārvaram savu iekšējo slinkumu , bet pie noteikuma , ka ir kāda lieta/joma ,kas mūs interesē vairāk par visu . Reizēm man saka ehh es ar gribētu bildēt, es gribētu zīmēt vai ko citu - vienmēr saku ņem un dari, nevis tik gribi. Un turpinās runas, ka nav laika blablabla - Teikums Man nav laika jau skan nepieklājīgi un nedaudz pat stulbi.
Laiks ir visam , kam mēs patiešām to gribam veltīt.
Bet stāsts bija par to ģēniju būšanu. Tad nu lūk - mūsu informācijas plašajā pasaulē visu var atrast visu, var iemācīties un izlasīt tik ļoti daudz ko , ir tikai jāgrib. Pilnas grāmatnīcas-bibliotēkas ar grāmatām, pilns internets ar informāciju par jebkurām jomām. Mums ir tikai jāgrib kaut ko uzzināt un atradīsies cilvēki,kas mums spēs palīdzēt .

Mani pašu moka cilvēka slinkums, 1/2 darba man sanāk labi - informāciju par sev interesējošām lietām es atrodu un savācu, tik vel jāiemācās to visu izlasīt - vajadzīgo iegaumēt un likt lietā.

Mums visiem ir visas durvis vaļā, tik jāgrib ieiet.

p.s
uzmundrinājums pašam sev.